Pēc pieciem gadiem var nebūt pietiekami daudz jauniešu, ko iesaukt Latvijas armijā

Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins pastāstīja, ka viena no lietām, uz ko pašlaik orientējas Rekrutēšanas centrs, ir tieši jaunsardzes darbs un tā attīstība. Viņš norādīja, ka kopš brīža, kad Latvijas armija pārgāja uz profesionālo ievirzi, pārstājot iesaukt obligātajā dienestā, jaunsardze ir palikusi par vienīgo vietu, kur Latvijas sabiedrība saskarās ar armiju un militāro jomu.

Norādot demogrāfiskos rādītājus, Kleins uzsvēra, ka ap 2018. līdz 2020. gadu Latvijas armijā vairs nebūs, ko iesaukt, jo pašlaik 13 gadu vecumu sasniegušo skolēnu ir tik maz, ka pēc pieciem gadiem dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, policijā un citur izvēlēties varēs vien no apmēram pieciem tūkstošiem jauniešu.

No šā skaita arī būs jādomā, piemēram, cik no viņiem vēl dzīvos Latvijā, cik jauniešiem dienēt ļaus veselības stāvoklis, iegūtā izglītība, kas vēl vairāk samazinās izvēles loku. "Šī ir viena no problēmām, kurai mums būtu jāgatavojas, lai nebūtu pēdējā brīdī kas kardināli jāmaina sistēma," teica Kleins.

Viņš norādīja, ka no tiem jauniešiem, kuri piesakās dienestam, jau tagad apmēram 30% kandidātu bija vāja fiziskā sagatavotība, apmēram 12% kandidātu bija sodīti, apmēram 7% kandidātu bija neatbilstošs veselības stāvoklis, bet apmēram 5% kandidātu psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam armijā.

Kleins arī atzina, ka pagaidām gan ekonomiskā, gan demogrāfiskā situācija ir labvēlīga, jo ir mazāk darba un līdz ar to ir arī interese par armiju.

Aizsardzības ministrijas (AM) personāla attīstības departamenta direktors Aivars Vizulis sacīja, ka šajā virzienā ir jādomā kompleksi. Jādomā ne tikai par jauniešu motivāciju nākt uz dienestu, bet arī palikt. Tāpat jādomā par vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanu valstī, jo tie jaunieši, kas patlaban mācās skolā un nākotnē var veidot armijas rindas, pie ģimenes ārsta dodas vien tad, kad nepieciešama slimības lapa.

Arī sporta nodarbības ārpus skolas pieejamas vien tiem, kas spējīgi par tām maksāt, teica Vizulis. Viņš arī piebilda, ka problēmas ir, ne vien iesaucot karavīrus, bet arī piesaistot šaura profila speciālistus, piemēram, ārstus un IT speciālistus.

Komisijas sēdes laikā gan deputāti, gan jomas pārstāvji uzsvēra to, ka problēmas ir arī ar algām un pensijām. Virsniekam pensionējoties, nereti viņa izdienas pensija ir uz pusi mazāka nekā vecuma pensija. Arī algu jautājums ir aktuāls – apmēram 40% karavīru beidz dienestu uz abpusējās vienošanās pamata, kam par iemeslu bieži ir zemais atalgojums armijā, pastāstīja Vizulis.

Deputāti norādīja, ka veids, kā risināt nākotnē sagaidāmās problēmas, ir jaunsardzes kustības plašāks atbalsts. Pēc speciālistu aprēķiniem, apmēram 20% no jauniesauktajiem veido tieši jaunsardzes audzēkņi, savukārt lielākā daļa no viņiem ir gatavi noslēgt ilgtermiņa līgumus ar armiju.

Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis ("Vienotība") sacīja, ka jaunsardzes kustība dara labu darbu, jo tādējādi jauniešiem tiek sniegta palīdzība profesijas izvēlē, jau sēžot skolas solā.

"Tas, ko jūs darāt, paplašinot bāzi jaunsardzei, ir pareizākais veids, jo jūs vairāk paplašināsiet, ne policija, ne ugunsdzēsēji nevar aizsniegt to 12 gadu veco puiku vai meiteni vai 16 gadu veco un piesaistīt viņu, jau tajā vecumā likt viņam aizdomāties un, iespējams, izdarīt svarīgu lēmumu dzīvei un karjerai, ka izvēlas armiju," teica Latkovskis.

Komisija plāno veidot vēl atsevišķu sēdi tieši par jaunsardzi, kurā skatīs tās attīstības iespējas.

"Jo vairāk paplašināsies jaunsardze, jo lielākas iespējas būs nokomplektēt armiju," uzsvēra Latkovskis. Tāpat komisijas vadītājs rosināja komisijas deputātiem vēlreiz doties uz Alūksni, līdzīgi kā pirms pusotra gada, lai dzīvē pārliecinātos par jauniesaukto sagatavotību.

BNS / Foto: Gatis Dieziņš/ LETA