No kā ir spiesti atteikties sociālās atstumtības riskam pakļautie
Zobārsta pakalpojumi ir pirmais, no kā finansiālu iemeslu dēļ atsakās sociālās atstumtības riskam pakļautie rīdzinieki, liecina Rīgas domes (RD) pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības paradumiem, ar kuru otrdien iepazīsies RD Sociālo jautājumu komiteja.
Šis pētījums izstrādāts, lai iegūtu informāciju par Rīgas sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības paradumiem, veselības pašvērtējumu, ar veselību saistīto uzvedību, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un citiem faktoriem.
Pētījumā par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības paradumiem secināts, ka kopumā šie rīdzinieki savu veselību vērtē kā vidēju, bieži sūdzas par galvas, muguras sāpēm, bezmiegu un zobu sāpēm. Ģimenes ārstu viņi apmeklē vismaz trīsreiz gadā, vismaz reizi gadā sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību un hospitalizējas.
Par vissvarīgākajiem riska faktoriem veselībai sociālās atstumtības riskam pakļautie uzskata atkarības vielas, stresu un alkoholu, savukārt fiziskās aktivitātes un ģimenes atbalstu atzīst par mazāk būtisku.
Viņi norāda, ka alkoholu lieto vienu divas reizes nedēļā un vienā reizē izder vienu litru šampanieša vai vīna. Lai arī viņi apzinās smēķēšanas kaitīgumu un vēlas to atmest, ģimenē smēķē abi dzīvesbiedri, liecina pētījums.
Tāpat viņi atzīst, ka bieži aizdomājas par notikumiem savā dzīvē un par iespējām tos mainīt vai ietekmēt un uzskata, ka savu veselību var ietekmēt daļēji vai pilnībā.
Par interesējošajiem veselības jautājumiem sociālās atstumtības riskam pakļautie visbiežāk uzzina pie ģimenes ārsta, televīzijā vai sameklē informāciju internetā.
Pētījumā arī izveidots sociālā dienesta apmeklētāja portrets un secināts, ka tā ir 30 līdz 39 gadus veca sieviete, kas dzīvo privātā vai īrētā mājā/dzīvokli. Šai sievietei ir vidējā izglītība, savu prasmi lasīt, rakstīt un rēķināt viņa vērtē kā labu. Viņa ir bezdarbniece vai mājsaimniece, kuras ģimenes vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir līdz 50 vai 51–100 latu.
Pārtiku šī sieviete galvenokārt iegādājas lielveikalā, kur nokļūst kājām, bet arī pārtikas pakas uzskata par būtisku iztikas līdzekli, taču zupas virtuves apmeklē samērā reti.
Šai personai ir kredīts (visbiežāk hipotekārs) un ir grūtības ar saistību kārtošanu, finansiālu iemeslu dēļ viņa atsakās arī no apģērba un rēķinu samaksas.
Kopumā pētījumā tika aptaujāti 500 Rīgas sociālās atstumtības riskam pakļauto Rīgas sociālo dienestu klientu – ģimenes ar bērniem un/vai aprūpējamajiem. Pētījums tika veikts pērnā gada septembrī un oktobrī.
BNS/Foto: Shutterstock
