Mistiskās ledus bumbas Carnikavas pludmalē. FOTO
Kā katru gadu, arī šoziem Carnikavas pludmalē pie Gaujas ietekas jūrā var redzēt dīvainu dabas veidojumu – ledus bumbu klājienu.
Novadu ziņas

Mistiskās ledus bumbas Carnikavas pludmalē. FOTO

Jauns.lv

Katru ziemu Carnikavas pludmalē 100 – 200 metrus garā joslā parādās dīvainas nelielas ledus bumbas, daļa no kurām ir pat futbola bumbas lielumā. Nekur citur līdzīgas formas apaļi veidojumi nav atrodami. „Rīgas Apriņķa Avīze” centās izskaidrot dīvaino veidojumu izcelšanos.

Mistiskās ledus bumbas Carnikavas pludmalē. FOTO...

Kāds aculiecinieks raksta: „Katru ziemu vienā un tajā pašā vietā parādās pilnīgi apaļas ledus lodes. Izmēri gandrīz visām lodēm ir līdzīgi, nelieli, tikai dažas ir futbola bumbas lielumā. Teritorija, kurā var novērot šos veidojumus, nepārsniedz 100 – 200 metrus gar piekrasti. Ja paiet mazliet tālāk, tad neko tādu novērot vairs nevar.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidroģeoloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa skaidro, ka „nav 100 % droši zināms iemesls tam, kāpēc veidojas šādas sniega, ledus bumbas”. Viena no versijām varētu būt tāda, ka vietā, kur upe ietek līcī, šajā gadījumā pie Carnikavas ietek Gauja, tas varētu būt sasalis upes ūdens. Upes ūdens ir ar mazāku sāļumu, līdz ar to tas sasalst ātrāk nekā ūdens līcī, kurš ir sāļāks un kuram nepieciešama zemāka temperatūra.

„Apjautājoties arī citiem ar šo jomu saistītajiem cilvēkiem – cits izskaidrojums kā savstarpējai mijiedarbībai starp saldūdeni un sāļūdeni ledus veidošanās procesā pagaidām netiek rasts. Vēl bija viens minējums arī par to, ka bumbas veidojas, viļņiem apskalojot sniegu (kas principā arī ir saldūdens), taču tad šādas bumbas veidotos daudzviet piekrastē. Tomēr cilvēki, kas tās ir redzējuši, saka, ka vienmēr tas esot tuvu upju ietekām jūrā vai līcī,” saka Krūmiņa.

Savukārt ģeologs Āris Andersons spriež, ka, iespējams, ledus lodveida formas veidojušās viļņošanās rezultātā – lielākus ledus gabalus noapaļojot līdz noteiktam izmēram, līdzīgi kā tas notiek ar smilšu graudiņiem piekrastē. „Varbūt notiek ledus uzsalšana ap saldūdens ledus gabala centru, kas nokļuvis jūrā un ap sevi audzē arvien lielāku ledus kārtiņu, bet kopā lodveida ledus gabali nesasalst, jo temperatūra nav pietiekama sālsūdens sasalšanai. Šādas formas novērotas arī Jūrmalā. Iespējams, šo ledus formu veidošanā nozīme ir arī upju piegādātajam saldūdenim,” viņš skaidro.

Tēmas