Naftas un zelta cenas strauji kāpj: kā Izraēlas un Irānas konflikts var ietekmēt pasaules tirgu?
Izraēlas pēkšņais uzbrukums Irānai ir satricinājis pasaules enerģētikas tirgu. Ziemeļjūrā iegūtās "Brent" jēlnaftas cena kāpusi par 7%, un pieaugusi arī zelta vērtība.
Jēlnaftas cenas pieaugumu izraisīja satraukums par piegāžu pārrāvumiem no stratēģiski svarīgā Tuvo Austrumu reģiona – "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi par vairāk nekā 6 dolāriem, sasniedzot 78 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis piecu mēnešu laikā. ASV jēlnafta pieauga par 7,26%, sasniedzot aptuveni 72,98 dolārus par barelu. Tā kā augstākas jēlnaftas cenas nozīmē arī to, ka dārgāka kļūs degviela un loģistika, arī ASV akciju tirgi uz to reaģējuši ar kritumu.
Tāpat uz Tuvo Austrumu haosa fona kritušās Eiropas aviācijas kompānijas akciju vērtība. Aviokompānija "Easyjet" zaudēja 3% akciju vērtības, bet "British Airways" mātesuzņēmums IAG – 3,7% un "Lufthansa" – 2,8%." Tikmēr par 1,4% pieaugusi zelta vērtība un valūtu biržās nedaudz nostiprinājies ASV dolārs.
Pēc konflikta sākuma ievērojami nervozāki kļuvuši arī akciju tirgi. "Dow Jones" indekss nokrities par par 770 punktiem jeb 1,79%, bet S&P 500 un "Nasdaq Composite" zaudēja attiecīgi 1,13% un 1,3%. Līdz ar to S&P 500 nedēļu noslēdza mīnusā, pārtraucot divu nedēļu pieauguma sēriju.
Tirgus eksperti brīdina – ja konflikti izplatīsies vai tiks traucēta naftas plūsma caur Hormuza šaurumu, jēlnaftas cenas var uzkāpt līdz 100 dolāriem par barelu. Šaurums ir būtiskākais naftas piegāžu šaurā vieta pasaulē, un jebkādi traucējumi var izraisīt domino efektu arī citās naftas ieguves valstīs reģionā. Ilgtermiņā naftas tirgus reakcija būs atkarīga no tā, vai konflikts izvērtīsies par plašāku reģionālu karu.
