Saeima neatbalsta deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās
Saeimas deputāti šodien pirmajā lasījumā noraidīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzēja, ka novada domē ievēlamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Rīgas domē ievēlamo deputātu skaitu bija paredzēts samazināt no 60 uz 35. VARAM skaidroja, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.
Ministrija norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešams samazināt deputātu skaitu, ir tāds, ka pašreizējais domes deputātu skaits atsevišķās pašvaldībās neveicina domju darba vienotību un efektivitāti, jo deputāti, kas kādreiz ieņēma bijušo pagastu vai pilsētu deputātu vai priekšsēdētāju amatus, novadu domēs turpina pārstāvēt atsevišķu novada teritoriālo vienību, nevis visu novada iedzīvotāju intereses. Deputātu skaita samazināšana domēs stimulēs jaunu pieeju un politisko kultūru pašvaldību pārvaldē, jo mazākam skaitam deputātu būs jāpārstāv visu novada iedzīvotāju, nevis tikai atsevišķu teritoriālo vienību intereses, uzskata VARAM.
Taču domes deputātu skaita samazināšana esot jāskata kontekstā ar piedāvātajiem ierobežojumiem deputātiem ieņemt amatus administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās, kas kopumā ir vērsti uz deputātu darba profesionālisma un domju darba tiesiskuma nodrošināšanu, deputātu atbildības palielināšanu. Ministrija paredzējusi, ka šie grozījumi attieksies uz to domju sastāviem, ko ievēlēs nākamajā vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Šie VARAM izstrādātie grozījumi izraisīja pretrunīgu attieksmi no pašvaldību vadītāju un pašvaldības pārstāvošo institūciju puses - Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu apvienības -, kas uzskata, ka šāda skaita samazināšana mazinās domju darba un pieņemto lēmumu kvalitāti.
Deputāti šodien arī neatbalstīja iecerētās izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja izslēgt normu, kas noteic, ka pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.
VARAM iepriekš skaidroja, ka 14.panta trūkums neizslēgs iespēju, ka deputāts savus pienākumus var veikt arī no darba brīvajā laikā, jo visās pašvaldībās saglabāsies noteikts personu loks, kam būs atļauts ieņemt deputāta amatu, turpinot pildīt savus pienākumus līdzšinējā darba vietā.
LETA
