Dunalkā atgūstas pēc prātam neaptveramās 30. decembra traģēdijas
Pērnā gada 30. decembrī Dunalku piemeklēja vēl nepieredzēta „melnā svītra” – dienā, kad tika apbērēts „Putniņu” saimnieks, nodega viņa māja. Viņa atraitne palika bez pajumtes, bet ar sirdslēkmi nomira „Putniņu” kaimiņš, kurš nevarēja pārdzīvot notikušās nelaimes. Kā Dunalka atgūstas pēc traģēdijām?
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 30. decembris Durbes novada Dunalkas pagastā bija prātam neaptverama melnā diena. Šajā dienā tika apglabāts „Putniņu” māju saimnieks Jānis Kurčevskis un uguns liesmas nopostīja „Putniņu” māju, kūti un malkas šķūni, bet ar sirdslēkmi nomira „Putniņu” 1936. gadā dzimušais kaimiņš, kurš nespēja pārdzīvot notikušās traģēdijas. Ne bojāgājušo piederīgie, ne aculiecinieki nespēja noticēt pārdzīvotajam, taču dzīvo ar cerību, ka ar sabiedrības morālo un materiālo atbalstu melnajai svītrai pienāks gals.
Bez pajumtes palika „Putniņu” saimniece Dzidra Kurčevska, kura nu patvērumu atradusi pie netālu dzīvojošās meitas. Savukārt Durbes novada pašvaldības vadītājs Andrejs Radzevičs solīja, ka pašvaldība lems par finansiālas palīdzības piešķiršanu ugunsgrēkā zaudējumus cietušajai sievietei. Tāpat tika uzsākta arī ziedojumu vākšana, lai varētu atjaunot ugunsnelaimē cietušo māju. „Latvijas Avīze” raksta, kā gandrīz mēnesi pēc notikušajām traģēdijām jūtas Dunalkas iedzīvotāji.
Liesmas nebija apturamas
30. decembrī no „Putniņu” mājām tika izvadīts to saimnieks Jānis Kurčevskis. No mājām, kur nodzīvoti mūža 40 gadi. „Vakarpusē atgriezāmies no Aizputes, kur tika rīkots bēru mielasts. Vēl mirkli kopā ar bērniem, mazbērniem pasēdējām, pārrunājām dzīvi, notikumus. Jaunie gribēja, lai dodos viņiem līdzi, bet atteicos. Pārģērbos naktsguļai un ieslēdzu televizoru. Pulksten astoņos pēkšņi pazuda elektrība un izdzirdēju laukā tādus kā šāvienus.
Vienā naktskreklā izskrēju laukā – jā, šīferis jumta otrā pusē jau gāja pa gaisu. Tumsa, rokas trīc, uztraukums, nevarēju mobilajā uzspiest vajadzīgos ciparus. Kājas basas, pati drebu kā drudzī. Metos mājā, glābu, nesu laukā visu, ko spēju pacelt. Atsteidzās kaimiņi, sazvanīja bērnus, mazbērnus. Bet vējiņš pūta, un māja no koka, tikai ārsienas apšūtas ar ķieģeļiem, liesmas nebija apturamas,” notikušo traģēdiju atmiņā atsauc Dzidra. Par ugunsgrēka iemeslu tiek uzskatīts elektrības īssavienojums.
Dzidra un Jānis kopā nodzīvojuši 50 gadus, Jaungadā būtu svinējuši zelta kāzas. Pirms 40 gadiem no kolhoza nopirka „Putniņus”, saimniekojuši. Pēdējā laikā turējuši desmit govis, bet vīrs slimības dēļ zaudējis spēkus, tāpēc lopiņi pērnvasar likvidēti.
„Mediķi atbrauca un konstatēja nāvi”
Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs atzīst, ka tik traģiski notikumu pavērsieni vienā dienā ne novadā, ne pagastā neesot piedzīvoti. Saimnieka bēru dienā nodeg māja, turklāt ugunsgrēka laikā mirst palīgā atsteidzies kaimiņš.
„Tovakar, pamanījis uguns atblāzmu tumšajās debesīs, steidzos uz notikuma vietu. Kad piebraucu, uguns jau plosījās pilnā spēkā. Bija pagājušas septiņas minūtes, kopš piezvanīju ugunsdzēsējiem, bet pagāja vēl kāds laiciņš, kamēr viņi ieradās,” atceras pašvaldības vadītājs.
Domes priekšsēdētājs teic, ka ugunsnelaimes vietā cilvēku esot bijis daudz, kopā ar vienu no kaimiņu vīriem stāvējuši un runājušies. Pēkšņi vīrs blakus saļimis. „Apsēdinājām viņu krēslā, momentā saucām ātros. Bet nekā. Mediķi atbrauca un konstatēja nāvi,” saka domes priekšsēdētājs. 76 gadus vecā „Putniņu” kaimiņa sirds neizturēja, redzot notikušās nelaimes apjomus.
Krāsmatas vēl nedrīkst novākt
Novada domes ārkārtas sēdē nodegušo „Putniņu” atjaunošanai piešķirts pusotrs tūkstotis latu. Sociālajam dienestam uzdots vērsties pēc atbalsta labdarības organizācijā „Ziedot.lv”. Kopīgiem spēkiem sagādātie finanšu līdzekļi varētu būt pamats, lai rudenī namiņš būtu zem jumta.
Radzevičs gandarīts stāsta par iedzīvotāju atsaucību. Cilvēki zvana, vēlas palīdzēt, ziedot kādas mantas. Arī Dzidras kundze apbrīno apkārtējo līdzjūtību. Kaimiņi nāk apciemot, zvana, sūta uzmundrinošas īsziņas, sauc līdzi pastaigāties, lai nesēžot viena istabā. Draudzene Agrita no Dunalkas piedāvā māju, tā stāvot tukša. Arī bērni un mazbērni aicina – nāc dzīvot pie mums. Pašlaik omīte mitinās Rāvā pie jaunākās meitas, tad kādas dienas padzīvo pie otras meitas Vecpilī, pie mazbērniem Dunalkā.
„Bet tas nav mans, te tomēr 40 gadi nodzīvoti, gribu atpakaļ, protams, ja būs līdzcilvēku atbalsts, citas cerības man nav,” uzsver Dzidras kundze.
Šobrīd krāsmatas vēl nedrīkstot novākt. Zaudējumus uzskaita apdrošinātāji. Īpašums bijis apdrošināts un atlīdzība visa līdz pēdējam santīmam tiks ieguldīta jaunās ēkas celtniecībai. Dzidras kundze ir pieticīga – tik liela māja kā iepriekš nav vajadzīga. Tik vien, kur pašai palikt, arī bērniem un mazbērniem, kad atbrauks ciemos. Uz vecās ēkas pamatiem varētu uzcelt mazu namiņu ar divām, lielākais, trim istabiņām, ar tualeti un vannas istabu.
Dunalkas pagastā ugunsgrēkā sadeg māja, kūts un malkas šķūnis (LTV „Panorāma”)
