Nepilnības Latvijas likumos pieļauj cilvēktiesību pārkāpumus
Lai arī cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks konferencē Hāgā uz izskanējušo jautājumu par pārkāpumiem pret uzņēmēju Ināru Vilkasti izvairījās atbildēt, tomēr sarunā ar žurnālistiem atzina - Latvijas tieslietu sistēmā un likumos uzlabojumi ir nepieciešami.
Tikmēr pret uzņēmēju Ināru Vilkasti jau septiņu gadu garumā tiek īstenoti neskaitāmi pārkāpumi, kas ir iespējami tieši nepilnību Latvijas likumos dēļ.
„Uzņēmēja Ināra Vilkaste tiek izsekota un viņas sarunas noklausītas septiņus gadus. Turklāt liela daļa no šīm operatīvajām darbībām tika veiktas vēl pirms kriminālprocesu uzsākšanas. Atbilstoši Eiropas cilvēktiesību standartiem aizstāvībai vismaz jābūt iespējai piekļūt šiem materiāliem to izvērtēšanai, gadījumā, ja tie tiek izmantoti pret šo personu, - Latvijā tas ir liegts. Šiem materiāliem var piekļūt tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālprokuratūra. Kā šādā gadījumā cilvēks var sagaidīt taisnīgu tiesu un pilnvērtīgi nodrošināt savu aizstāvību, pat nerunājot par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību?” norāda zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.
Jāmin, ka pēdējos gados Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) jau vairākkārtīgi atzinusi, ka tiesu procesā apsūdzētajiem jābūt piekļuvei operatīvās darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem. Pretējā gadījumā indivīdiem ir liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu. To apstiprina tādas lietas kā Natunen pret Somiju, Leas pret Igauniju un gluži nesen arī Baltiņš pret Latviju.
„Visiem šiem gadījumiem kopīgs ir tas, ka tiesas procesā apsūdzība tika uzturēta uz noklausīšanās vai izsekošanas ceļā iegūto informāciju, kas nebija pieejama pašiem apsūdzētajiem vai to advokātiem. Un visos gadījumos ECT ir atzinusi, ka šāda rīcība nav pieļaujama. ECT lēmums būtībā nozīmē arī to, ka konkrētās valsts, tātad arī Latvijas, tiesu sistēmā vai likumos ir kļūda, kura ir jānovērš. Pretējā gadījumā šis prasības atkārtosies atkal un atkal,” skaidro J.Kvjatkovska.
Atgādinām, ka 2011.gada oktobrī Ināra Vilkaste iesniegusi ECT Strasbūrā sūdzību pret Latvijas valsti par prettiesiskas vajāšanas politikas īstenošanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret viņu un viņas ģimeni. Šī lieta joprojām tiek izskatīta ECT.
Piektdien, 25.janvarī, Hāgā norisinājās konference „Cilvēktiesību nākotnē Eiropā”, kurā kā viens no runātājiem piedalījās Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Karlīna Timofejeva, Foto: Shutterstock
