Gada labākos mediķus sumina ar lielām aploksnēm. FOTO

„Gada balva medicīnā 2012” jau notiek trešo reizi pēc kārtas. „Latvijas medicīna ir viena no vislabākajām Eiropas līmenī pēc savas kvalitātes, diemžēl „iegriež” valsts finansējuma nepietiekamība,” zālē sēdošajiem kolēģiem atklāti atzīst Veselības ministre Ingrīda Circene un sola par to cīnīties. Tomēr kā nemateriālo gandarījumu viņa izsaka lielu pateicību visiem un ikkatram godprātīgi strādājošam mediķim. „Visus šovakar apbalvot nevaru, bet varu pateikt lielu paldies,” no sirds cieņā noliecot daudzo kolēģu priekšā galvu pasakās Circene.

Gada cilvēks medicīnā – bērnu glābējs

Par gada cilvēku medicīnā atzīts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs. Lielisks praktiķis, kas jau kopš studiju gadiem karjeru medicīnā sācis kā medbrālis, līdz šodienai, kad jau 30 gadi pavadīti vadot slimnīcas vissmagāko – intensīvās terapijas nodaļu. Ārsta izcilību viņš savieno ar vadītāja dotībām un arī pedagoģisko darbu mācot studentus. „Pie visa vainīga audzināšana,” savos pateicības vārdos atzīst dakteris un min gan savas skolas skolotājus, augstskolas pasniedzējus, gan arī izcilus bērnu ārstus, no kuriem mācījies.

Balso trīs tūkstoši

Šogad aicinājumam nominēt savu ārstu „Gada balvai medicīnā” atsaucās vairāk nekā 3000 iedzīvotāju. Balvai kopā tika izvirzīts 1331 veselības aprūpes profesionālis - 1020 ārsti, 215 māsiņas, 122 ārstu palīgi un 96 vecmātes.

 Nominācijā „Gada ārsts” apbalvots ārsts Andris Spridzāns, kurš no 1986. gada strādā Viļakas novada Rekavā.

Par labāko ārsta palīgu, jeb, kā tautā pierasts teikt feldšeri, atzīta Gunta Kleinšmite no Vērgales. „Darīju to, kas ir mana sirdslieta un darīšu to arī turpmāk,” ar saviļņojuma asarām acīs viņa atzīst.

Titulu  „Gada māsa” guva Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas vecākā māsa Līga Vera, bet titulu „Gada vecmāte” - Preiļu slimnīcas vecmāte Lūcija Tropa. Nominācijā „Gada farmaceits” apbalvota Tukuma aptiekas vadītāja Agnese Ritene, bet nominācijā „Gada funkcionālais speciālists” - Vaivaru nacionālā rehabilitācijas centra ergoterapeits Filips Bernadskis. Savukārt par gada slimnīcu tika atzīta Liepājas reģionālā slimnīca – tieši par šis iestādes mediķiem kopumā tika saņemtas visvairāk pateicīgo pacientu vēstules.

Notikums – izcila grāmata

Balvu kategorijā „Gada notikums medicīnā” saņēma profesors Aivars Lejnieks, kura vadībā 36 Latvijas iekšķīgo slimību korifeji piecus gadus rakstīja trīssējumu grāmatu par interno medicīnu. Neviens no autoriem par darbu samaksu nav prasījis.

Gada balvu par mūža ieguldījumu medicīnā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs.

Savukārt Latvijas ārstu biedrības medaļu „Valetudo patria” (Veselību tēvijai) piešķīra mobilajai mamogrāfijas brigādei, kura, braukājot pa visu Latviju daudzām sievietēm nesusi labo vēsti – citām, ka viņas ir veselas, bet citām, ka iespējamais krūts vēzis vēl ir agrīnā, viegli izārstējamā stadijā.

Gada ārsts 2012. no Rekavas

Kad Andri Spridzānu aicināja uz Rīgas Stradiņa universitātes skatuves, lai pasniegtu balvu – „Gada ārsts”, viņš jutās apmulsis. Strādājot uz Latvijas ziemeļaustrumu robežas Viļakas novada Rekavā viņa pacientu loks ir šaurāks nekā pilsētas kolēģiem.

Savā dzimtajā pagastā strādāt dakteris atgriezās pēc augstskolas beigšanas 1986. gadā. Tolaik Rekavā bija neliela lauku slimnīca. Ar labiem vārdiem viņš piemin savu kolēģi un priekšgājēju, ilggadēju Rekavas ārsti Nadeždu Kazakeviču Supi.

Lauku ārsta specifiku dakteris izbaudījis pilnā mērā. Ja nepieciešams, bijis jāoperē, ja nepieciešams jāpieņem dzemdības, ja nepieciešams, tad pie pacienta uz mājām jāslēpo ar slēpēm. Šajos gados būts visās pacientu mājās, redzēts dažāds dzīvesveids. To sakot uz mirkli daktera acīs iemirdzas arī skumja nots, neko vairāk viņš neskaidro.

„Krustēv, vai tu degunu esi šuvis?” nesen vaicājis četrgadīgais krustdēls. „Jā, esmu šuvis,” un mazajam nākas visu izsmeļoši izstāstīt. Tad pēc pāris dienām krustdēli grib dzirdēt to pašu par ausi. Arī atrautu ausi savā lauku ģimenes ārsta darbā ir nācies šūt. Pa šiem gadiem sešas reizes pieņēmis arī dzemdības, vienreiz pat dvīņus. Parasti gan dzemdētājas ved uz lielākām slimnīcām ar specializētām dzemdību nodaļām, bet gadās visādi. Tomēr, kopš Rekavā nav slimnīcas, bez patiešām nopietna iemesla pieņemt dzemdības dakteris neriskē.

Par ārstu mācīties Andri Spridzānu mudinājis viņa tēvabrālis arī dakteris Andrejs Spridzāns. Jaunietis bija aizrāvies ar sportu un vēlējās studēt sporta medicīnu. Tēvabrālis ieteicis vispirms izmācīties vispārējo medicīnu un tad domāt, kurā jomā specializēties. Andrejs paklausījis.

Dakteris Spridzāns ir liels savas dzimtās puses patriots un atgādina, ka no šis puses – Rekavas un Upītes nāk daudzi slaveni folkloras ansambļi un krāšņās tautas tradīcijas joprojām ir dzīvas. Arī viņš pats dzied, danco un spēlē mutes ermoņikas Rekavas folkloras ansamblī. Arī sportiskās aktivitātes mediķis nav atmetis. „Izeju no mājām, slēpes pie kājām un aidā!”, stāsta ārsts. Viņa iemīļotākā slēpošanas vieta ir Balkānu kalni. Nezinātāji brīnās – kur tik bieži lauku dakteris var aizšaut uz Balkānu pussalu Dienvideiropā. Patiesībā tie ir vietējie – Rekavas Balkāni. Dakteris ir gatavs stāstīt arī par šo kalnu nosaukuma izcelsmi, par Gada ģeoloģisko objektu Stiglavas gravu un vēl citiem interesantiem objektiem pagastā, kuros vadījis jauniešiem aizraujošus pārgājienus.

Lai neieslīgtu rutīnā, dakteris vēl papildus mācās un piedalās dažādos projektos. Pirms vairākiem gadiem izmācījies par hipnoterapeitu pie šobrīd pasaulē viena no vadošajiem hipnoterapeitiem Žana Bekio no Parīzes. Pēc tam izmācījies un piedalījies sociālā projektā jauniešiem.

Arī daktera sieva Dace ir mediķe – savulaik vietējā slimnīcā strādājusi par feldšeri, laboranti un reģistratori, bet pēc slimnīcas slēgšanas strādā par ārsta palīgu pie vīra.

Sirsnīgākie mediķiem pasniedz aploksnes ar ielūgumiem uz Briseli

„Tik lielu aploksni savā mūžā neesmu saņēmusi,” pēc „Gada Balvas medicīnā” pasniegšanas ceremonijas smej daktere Janīna Romanovska, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās kardioloģijas nodaļas vadītāja. Viņa pacientu balsojumā atzīta par sirsnīgāko ārsti.

Sirsnīgums un optimistisks humors no dakteres Romanovskas plūst arī pēc svinīgās ceremonijas un viegli iedomāties, ka pacientiem jau viņas klātbūtne liek justies labāk. Arī darbā viņai pieķeras gan veci cilvēki, gan bērni, bet pacienti pie dakteres Romanovas dodas ar tikpat lielu bijību, kā pie vadošajiem profesoriem. Daktere ir ļoti profesionāla un vērīga – diagnozes uzstādīšanai bieži vien pietiekami vien mirkli paskatīties uz cilvēku.

Medicīnā Janīna Romanovska jau ir kopš vidusskolas laikiem, kad Stradiņos strādāja par sanitāri neiroloģijas nodaļā. Līdzjūtība pacientiem viņu grūtākajos dzīves mirkļos un rūpīgs precīzs darbs joprojām ir dakteres dienaskārtībā.

Lielajā aploksnē, kuru uz skatuves pasniedza Eiropasparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, ir tikpat liels ielūgums ciemoties Eiropas parlamenā Briselē.

Vēl tādas pašas aploksnes uz skatuves Krišjānis Kariņš pasniedza arī sirsnīgākajam ārsta palīgam – Verai Terentjevai no Rīgas tehniskās koledžas un medmāsai Jevgēnijai Domello no Daugavpils.

 Sestdienas vakarā balvu pasniegšanas ceremoniju varēs skatīties LNT.

Anda Leiškalne / Publicitātes foto