Vilkaste: kukuli neesmu devusi - lieta pret mani ir pilnībā safabricēta
„Aiz skandalozās Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietas slēpjas interešu sakritība. Pirmkārt, iepriekš sodīta noziedznieka vēlme izspiest no manis naudu, otrkārt, operatīvo darbinieku vēlme pievienot sev uzplečus par apjomīgas korupcijas lietas atrisināšanu,” tā otrdien, 12.februārī, preses konferencē skaidroja uzņēmēja Ināra Vilkaste.
Ināra Vilkaste 11.februārī iesniedza Augstākās tiesas Senātā kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Krimināllietu palātas 2012.gada 1.novembra spiedumu, kas uzņēmējai paredz cietumsodu un jau arestēto naudas līdzekļu konfiskāciju. Kasācijas sūdzībā I.Vilkaste lūdz viņu pilnībā attaisnot.
Sūdzībā I.Vilkaste norāda – gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas procesā ir pārkāptas viņas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī pret viņu ir pieļauti virkne procesuālo pārkāpumu. Pirmkārt, jau pirms kriminālprocesa ierosināšanas pret viņu tika vērsta virkne operatīvo darbību. Otrkārt, tiesa ir atteikusies pieņemt dokumentārus pierādījumus, kas apliecina uzņēmējas nevainību, kā arī noraidījusi advokātu lūgumus nopratināt Raimondu Janitu un citu liecinieku, kas varētu apstiprināt, ka I.Vilkaste tiek apmelota.
Likumā nav noteikts konkrēts termiņš, kurā kasācijas instancei jāsniedz atbilde uz sūdzību.
Apsūdzība I.Vilkastes motīvu balsta uz it kā nepieciešamām pretlikumīgām izmaiņām saistībā ar zemes gabalu, lai projektu varētu pārdot izdevīgāk. Taču faktiski nekādas izmaiņas netika veiktas, jebkuri I.Vilkastes lūgumi, ierosinājumi un pieprasījumi pašvaldībai bija likumīgi un atbilda visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
„Rūpīgi iepazīstoties ar apsūdzības faktiem saistībā ar motīvu, esam secinājuši, ka kukuļošanas motīva nav. Jo – kādēļ maksāt par to, kas nav vajadzīgs? Turklāt, ja apsūdzība uzskata, ka kukuļa mērķis bija ietekmēt Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006.-2018.gadam izstrādi un apstiprināšanu, tad jāuzsver, ka līdz šim brīdim tas vēl aizvien ir spēkā un neviens to nav apstrīdējis. Izskatās, ka Vilkastes kundzes epizode Rīgas domes kukuļošanas lietā ir pievienota tikai tādēļ, lai piešķirtu tai apjomu. Tādā gadījumā, manuprāt, esam atgriezušies pie raganu medībām, ” norāda zvērināts advokāts Valērijs Ickevičs.
Rīgas pilsētas attīstības plāna izstrāde bija publisks, pēctecīgs un kolektīvs process, tai skaitā arī sabiedriskā apspriešana, kā arī tajā bija iesaistīti gan Rīgas domes, gan citu kompetentu iestāžu, gan neatkarīgi eksperti, kuri sniedza vairāk nekā 50 izpētes un slēdzienus. Savukārt plāna gala versiju apstiprināja Rīgas domes deputāti pēc tam, kad to bija saskaņojusi Reģionālā attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šo procesu nevar ietekmēt ierindas amatpersonas.
Tiesa un apsūdzība turpina uzturēt lietu pamatojoties uz divu cilvēku, no kuriem viens ir iepriekš tiesāts noziedznieks, bet otrs ir apmainījis savu atbrīvošanu no cietuma pret „vaļsirdīgu atzīšanos”, liecībām. Ne tiesas, ne izmeklēšanas procesā tā arī nav skaidrots – kad un kā tika atdots kukulis, un kur Raimondam Štālbergam, vēl nesen bezdarbniekam, uzradās pusmiljons eiro?
R.Janitam un R.Štālbergam kopā ir astoņas dažādas versijas, kad, kā, kādos apstākļos un formā ir nodota nauda. Ja Štālbergs apgalvo, ka bija nauda dažādās valūtās, tad Janita – bija tikai eiro; ja Štālbergs saka, ka nauda bija paciņās ar bankas pārlīmi, tad Janita norāda, ka tā esot bijusi nekārtīgi samesta. Ja viens apgalvo, ka nauda ir bijusi slavenajā kurpju kastē, tad otrs – polietilēna maisiņā un tā joprojām.
„Atšķiras arī versijas par laiku, kurā it kā nodots kukulis. Ja tas noticis sākotnēji norādītajā datumā 2006. gada maijā, tad kukulim nav jēgas, jo Rusova ielas objekts tika pārdots jau 2005.gada nogalē. Ja 2005. gada novembrī, tad rodas jautājums, kur ierindas mākleris Štālbergs ņēma naudu pusmiljons eiro un kādēļ netika veikts liecinieka finanšu audits?” jautā Jeļena Kvjatkovska, zvērināta advokāte.
Pēc advokātes domām neskaidri ir arī tiesas iemesli neļaut aizstāvībai nopratināt Raimondu Janitu, kā arī citus lieciniekus, kas var apstiprināt citas pretrunas liecībās. „Tiesa savdabīgi izvēlas, kurai liecību daļai ticēt, kurai nē. Tā tic tikai tām daļām, kas atbilst apsūdzības vajadzībām. Acīmredzot šajā lietā ne tikai Temīda, bet arī tiesa un izmeklētāji ir akli,” skaidro J.Kvjatkovska.
Virkni izmeklēšanas procesā notikušos pārkāpumus pieļauj pretrunas Latvijas likumos. Turklāt atsevišķi normatīvie akti, kas saistīti ar operatīvajām darbībām ir pretrunā ar Eiropas juridiskajiem un cilvēktiesību standartiem.
Aloizs Vaznis, zvērināts advokāts un bijušais iekšlietu ministrs secina: „Lai arī Latvija jau vairāk nekā 20 gadus ir atjaunojusi valstiskumu, tomēr līdz patiesi tiesiskas valsts statusam mums vēl ir tāls ceļš ejams. Mūsu likumu trūkumi pieļauj situācijas, kad negodprātīgi drošību sargājošo iestāžu darbinieki var prettiesiski vajāt konkrētu cilvēku. Jeb arī, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, vienu cilvēku var notiesāt tikai tāpēc, ka vajag kādu notiesāt.”
Atgādinām, ka tā dēvētā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta tiek izmeklēta kopš 2008.gada, bet dažādu instanču tiesās skatīta kopš 2009.gada.
