Beidzot atrisināta Tukuma traģiskās aviokatastrofas lieta. FOTO

2008. gada 16. augustā Tukumā avarēja astoņvietīgā lidmašīna „Piper-31”, kas piederēja lidotāju skolai „AirTraining” un bija reģistrēta SIA „KD Company”. Lidotāju skolas direktors Dmitrijs Kušiņičevs, veicot iepazīstināšanas lidojumu, organizēja lidojumu no Rīgas uz Tukuma aviācijas  šovu. Ar šo lidmašīnu lidoja jaunie skolas audzēkņi.

Pēc avārijas lidaparāta vadītājs gāja bojā, un visi septiņi pasažieri, kuru vidū bija vairāki topošie piloti, guva smagus miesas bojājumus. Nenoliedzami, gūto savainojumu dēļ vairumam šo jauniešu mērķi kļūt par lidmašīnas vadītājiem nācās aizmirst uz visiem laikiem. Daudziem aizvien nepieciešama nopietna ārstēšanās.

Kāda no nelaimīgā reisa pasažierēm aizvien ir paralizēta, savukārt viens jaunietis bija spiests doties ārstēties uz Vāciju un Ameriku, kur par izkropļotā ķermeņa un sejas restaurēšanu un rehabilitāciju izrakstītie rēķini pārsniedza 100 tūkstošus eiro.

Lai gan uzreiz pēc negadījuma avarējušā lidaparāta īpašnieki publiski paziņoja, ka visi cietušie saņems kompensācijas, tās tomēr avārijas upuriem gājušas secen. Privātfirmas „KD Company” saimnieki aizvien turpina veikt aviācijas pakalpojumus privāto pilotu sagatavošanai un apmācībai, tikai nu jau uzņēmumam ir cits nosaukums – SIA „AirTraining”.

Pilotam nebija atbilstošas atļaujas

Pēc lidmašīnas avārijas atklājās, ka bojāgājušajam pilotam nemaz nebija attiecīgā tipa lidaparāta vadīšanas atļaujas. Pilots nebija iekļauts arī obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas sarakstā, līdz ar to pasažieriem tika liegta iespēja saņemt apdrošināšanas kompensācijas.

Pašu cietušo veiktajā šīs lietas analīzē noskaidrojās, ka, lai arī bojāgājušajam pilotam bijusi ilggadīga pieredze civilajā aviācijā, kopējais veikto lidojumu skaits bija mazs. Tāpat arī lidotāja karjerā bijuši ilggadēji pārtraukumi.

Tā kā lidaparāta vadītājs gāja bojā, izmeklēšanā par vainīgu tika atzīta aviokompānijas vadība, jo tieši tā bija deleģējusi pilotam veikt nelikumīgo lidojumu.

Cietušo advokāti, piesaistot vadošos Eiropas aviācijas jomas juristus, ilgi tiesājās, lai noteiktu atbildīgo personu. Galvenokārt, lai nepieļautu, ka nākotnē citi neaizsargāti pasažieri nonāktu līdzīgā situācijā.

„Šo avāriju nedrīkst aizmirst kā nebijušu. Nesodīšana rada likumpārkāpšanu, taču aviācijā diemžēl šādas situācijas mēdz beigties traģiski. Nedrīkst pieļaut, ka kādreiz atkārtotos kas līdzīgs,” kategorisku viedokli pauda cietušie.

Cietušo advokāts portālam Kasjauns.lv uzsver, ka Latvijas Nacionālais izmeklēšanas birojs un Civilās aviācijas aģentūra jau sākotnējos slēdzienos un rekomendācijās konstatēja lidaparāta īpašnieka atbildību. „Tomēr, krimināllietu atbildīgās institūcijas ne vienu reizi vien apturēja. Acīmredzot, nebija pietiekamas kvalifikācijas un vēlmes iedziļināties smalkajās gaisa satiksmes likumdošanas niansēs. Tikai pateicoties pašu cietušo pasažieru ilggadīgajai neatlaidībai, lieta tika atrisināta,” atzina katastrofā cietušo pārstāvis.

Vainīgajam nosacīts sods

Pagājuši jau četrarpus gadi kopš negadījuma, un Tukuma rajona tiesa atzinusi lidotāju skolas „AirTraining” direktoru Dmitriju Kušiņičevu par vainīgu nelikumīga lidojuma organizēšanā, kura sekas bija traģiskas.

Tiesa konstatēja daudzkārtīgus lidaparāta ekspluatācijas pārkāpumus, kā arī noskaidroja, ka pārkāpti Latvijas Civilās aviācijas aģentūras noteiktie aviācijas normatīvi, portālam kasjauns.lv pavēstīja cietušo pārstāvis.

Atsaucoties uz Latvijas Kriminālkodeksa 197. un 257. pantu, kuros minēta atbildība par nolaidīgu rīcību attiecībā uz transporta līdzekļiem, kā arī ar iepriekšēju nodomu izdarītus normatīvos pārkāpumus, kas izraisījuši letālas sekas un daudzus smagus miesas bojājumus, tiesa nolēma atzīt Dmitriju Kušiņičevu par vainīgu un viņam piespriest 5 gadus ieslodzījumā.

Ņemot vērā to, ka Dmitrijs Kušiņičevs iepriekš nav sodīts, tiesa nolēmusi mīkstināt galīgo spriedumu, piespriežot nosacītu sodu un nozīmēt 5 gadu probācijas uzraudzību. Tiesa nosprieda pasažieriem nenoteikt īpašuma kompensācijas, kas saistītas ar ārstēšanu un rehabilitāciju, bet nosprieda cietušajiem pasažieriem izmaksāt morālo kompensāciju.