Prezidents nostājas zinātnieku pusē pret Saeimu

Šie likuma grozījumi izraisīja plašu neapmierinātību akadēmiskajās aprindās. Zinātnieki aicināja vērsties pie augstākajām amatpersonām pret šiem grozījumiem, norādot, ka tie ir akadēmiskās brīvības izkropļojumi.

Nosūtot atpakaļ Saeimas iepriekš atbalstītos grozījumus, prezidents uzsvēra, ka zinātniskās darbības brīvību garantē Satversme, turklāt zinātniskās jaunrades brīvība ir pat būtisks un izšķirošs akadēmiskās brīvības aspekts. Savukārt Zinātniskās darbības likums atbilstoši tā mērķim ir tieši vērsts uz zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku neatkarības un akadēmiskās brīvības nodrošināšanu. Savukārt valsts varas iestāžu pienākums ir respektēt un aizsargāt šo brīvību.

Prezidents atzina, ka zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses var saskarties, tāpēc likumdevējiem ir pienākums šādu situāciju paredzēt iepriekš un attiecīgi noregulēt. Tomēr regulējumam nevajadzētu būt vērstam tikai uz abstraktiem un absolūtiem aizliegumiem. "Demokrātiskā valstī nacionālās drošības sargāšanas mehānismi būtu jāveido tā, lai pēc iespējas samazinātu sabiedrības šaubas par valsts drošības iestāžu rīcības atbilstību demokrātijas principiem," teikts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Bērziņš arī uzsver ‒ lai arī likuma grozījumi paplašina tā mērķi, iekļaujot arī nacionālās drošības intereses, nacionālā drošība nav un nevar būt likumā definēts visas zinātniskās darbības mērķis. Turklāt šādu tik būtisku grozījumu nedrīkstēja izdarīt trešajā un galīgajā lasījumā. Šāda prakse, pēc prezidenta vērtējuma, neatbilst labas likumdošanas principam.

Latvijas Televīzijas ziņas vēstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pretizlūkošanas darba ietvaros ir konstatējis atkārtotus ārvalstu izlūkdienestu centienus piekļūt ar aktuāliem zinātniskiem pētījumiem saistītai informācijai. Izlūku interesi raisījusi arī Latvijas iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā.

Iniciatīvu konkrēto likuma grozījumu izstrādei rosināja SAB pretizlūkošanas darbā konstatētās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālā izlūka Sergeja Jakovļeva aktivitātes. Šobrīd SAB var atklāt, ka laikā no 2004. līdz 2005.gadam Jakovļevs Latvijā aktīvi centās iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā. Viņš pieņēmis viltus identitāti un aktīvi ievācis informāciju, pamatojoties uz ārzemju investoru vēlmi ieguldīt līdzekļus projektā.

SAB uzsver, ka negrasās ierobežot zinātnieku jaunrades brīvību, bet viens no tā uzdevumiem ir aizsargāt valsts zinātnisko un tehnisko potenciālu.

BNS