"Vienotība": bērnudārzos pakāpeniski jāpāriet uz mācībām latviešu valodā

Apsekojot vairākus mazākumtautību bērnudārzus, kā arī uzklausot vecāku pieredzi, domnieki secinājuši, ka Rīgas domes vadības statistika par situāciju mazākumtautību bērnudārzos atšķiras no reālās dzīves - vairākas jaunatvērtās mazākumtautību grupiņas nav nokomplektētas, tikmēr pieprasījums pēc apmācības valsts valodā strauji pieaug.

Šodien frakcijas sēdē deputāti uzklausīja Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvju skaidrojumus, tomēr domnieki joprojām uzskata, ka trūkst skaidru argumentu, kādēļ Rīgas dome turpina atvērt jaunas mazākumtautību grupiņas, kaut arī rīdzinieki vēlas savus bērnus izglītot latviešu valodā.

"Gan no latviešu, gan cittautiešu ģimenēm saņemtie lūgumi nodrošināt bērnam vietu latviešu valodas grupiņā parāda, ka Rīgas domes vadība nav pielāgojusies rīdzinieku vajadzībām. Acīmredzot tas ir politiskais pasūtījums, tomēr SC/GKR vajadzētu ņemt vērā, ka deputātu pienākums ir pārstāvēt sabiedrības intereses, nevis nodrošināt savu partiju turpmāko eksistenci," pauda deputāte Baiba Brigmane (V).

Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte (V) uzskata, ka tagadējie Rīgas saimnieki ne tikai ignorē latviešus, bet arī tās mazākumtautību ģimenes, kuras vēlas, lai viņu bērni mācītos latviešu valodā un veiksmīgi integrētos Latvijā. "Diemžēl Rīgas kungi to izliekas neredzam. Ir laiks atzīt, ka Latvijā latviešu valodai ir jābūt pirmajai vai otrajai dzimtajai valodai ikvienam, kurš dzīvo Latvijā. Mums ir jānodrošina, lai arī mācību sistēma būtu šim uzstādījumam atbilstoša," uzsvēra Ēlerte.

Satraukumu par novēroto tendenci pauda arī kāds rīdzinieks, kurš personīgi saskāries ar problēmu nodrošināt savam bērnam vietu latviešu bērnudārzā. Kamēr ģimene ilgstoši gaidīja rindā uz bērnudārzu latviešu valodā, vieta krievu valodas grupiņā tika piedāvāta dažu dienu laikā. Tas apstiprina, ka šobrīd Rīgas bērnudārzos latviešu un mazākumtautību grupiņu sadalījums neatbilst reālajai situācijai un vecāku vēlmēm, informēja Graudiņa-Šutko.

"Vienotības" deputāti norāda, ka arī vairums krievvalodīgo Rīgas iedzīvotāju izvēlas savus bērnus jau no agras bērnības audzināt vidē, kur komunikācija notiek valsts valodā, atzīstot, ka latviešu valoda jāsāk mācīt bērniem jau agrīnā vecumā, tādējādi nodrošinot pietiekamas valsts valodas zināšanas turpmākajā mācību procesā un sadzīvē. Tāpēc "Vienotība" rosina arī mazākumtautību bērnudārzos pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā.

Jau ziņots, ka partijas "Vienotība" Rīgas domes deputāti pauduši neizpratni, kāpēc tiek atvērtas jaunas mazākumtautību bērnudārzu grupiņas, kamēr esošās ir pustukšas. Pie frakcijas esot vērsušies vairāki vecāki, paužot savu sašutumu, ka mazākumtautību bērnudārzā vieta atrodas ļoti ātri, kamēr rindā uz vietu latviešu bērnudārzā jāstāv nesamērīgi ilgi. Izglītības speciālisti iepriekš atzinuši, ka mazākumtautību ģimenes nereti izvēlas savus bērnus sūtīt bērnudārzos ar latviešu mācību valodu, lai bērni vieglāk apgūtu valsts valodu, tāpēc pieprasījums pēc šīm grupiņām ir lielāks.

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde norādīja, ka partijas "Vienotība" Rīgas domes deputātu izplatītais paziņojums par pustukšajām mazākumtautību grupiņām Rīgas bērnudārzos ir tendenciozs un patiesībai neatbilstošs. "Atvērtās jaunās bērnudārzu grupas ir piepildītas, un joprojām saglabājas rinda uz vietām bērnudārzos gan ar latviešu mācību valodu, gan ar krievu mācību valodu. Ir nokomplektētas pilnīgi visas grupas, un brīvu vietu nav, taču tā kā šajā gadalaikā mazuļi bieži slimo, tad patlaban bērnu skaits grupiņās var būt mazāks nekā parasti," skaidroja Vilde.

Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādēs ir 728 grupas ar latviešu mācību valodu un 585 grupas ar mazākumtautību mācību valodu, no kurām 82 jaunas bērnudārzu grupas ar latviešu mācību valodu un 25 ar mazākumtautību mācību valodu atvērtas šā sasaukuma laikā.

Atbildīgais departaments savukārt uzsver, ka, atverot jaunas bērnudārzu grupas, mācību valoda tajās tiek noteikta atbilstoši pieprasījumam un iespējām. Balstoties uz pirmsskolu tīkla paplašināšanas pamatprincipiem, jaunās papildu grupas tiek atvērtas pašvaldībai piederošās ēkās, kā arī brīvās vietās pašvaldības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolās, skolās un interešu izglītības centros. Atverot jaunās grupas, tiek ievērots arī tā saucamais pēctecības princips, kas nozīmē, ka valodu lietojums tiek noteikts tā, lai bērns, absolvējot pirmsskolas grupas, kas izvietotas skolā, varētu turpināt skolas gaitas kā tās pašas skolas audzēknis.

Atverot jaunās grupas un sadarbojoties ar privātajiem bērnudārziem, aktuālo rindu uz vietām bērnudārzos ir izdevies samazināt vairāk nekā divas reizes. Ja 2009.gadā rindā bija reģistrēti 6730 bērni, tad 2012.gada beigās šis skaits sarucis līdz 2800. Patlaban rinda ir pieaugusi līdz 3652 bērniem, jo no šā gada 1. janvāra vecāki var saņemt gan līdzfinansējumu privātā bērnudārza apmeklēšanai, gan saglabāt vietu rindā uz pašvaldības bērnudārzu.

Kopumā pirmsskolas izglītību pašvaldības bērnudārzos iegūst 26 700 bērni, privātajās izglītības iestādēs izglītības pašvaldības līdzfinansējumu 93 latu apmērā saņem 3210 bērni.

Rīgā joprojām ir rinda uz vietām gan mazākumtautību izglītības programmā, gan izglītības programmā latviešu valodā. Ja vecāki ir pieteikuši bērnu vairākās iestādēs un dažādās izglītības programmās, gan latviešu, gan mazākumtautību mācību valodas izglītības programmā, tad uzaicinājumu - sākt apmeklēt bērnudārzu - viņi saņem atkarībā no tā, kurā izglītības programmā rinda pienākusi ātrāk.

Rīgā pirmsskolas izglītības programmas īsteno 152 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, 18 vispārizglītojošās skolas un divas interešu izglītības iestādes. 71 bērnudārzā mācības notiek latviešu valodā, 51 - mazākumtautību valodā, ietverot valsts valodas apguvi, un 30 bērnudārzos programmas ir gan valsts valodā, gan mazākumtautību valodās.

LETA, Foto: Bulls Press