Latvija piekāpjas Eiropas Cilvēktiesību Tiesā
Vīrietis savā sūdzībā atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.pantu, kurš aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu un kura pārkāpumu otrdien vienbalsīgi atzina ECT.
Sabiedrība

Latvija piekāpjas Eiropas Cilvēktiesību Tiesā

Jauns.lv

Latvija nepārsūdzēs pērn decembrī pasludināto Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Vovruško pret Latviju" un izmaksās 4000 eiro (2811 latu) lielu morālo kompensāciju par efektīvas izmeklēšanas nenodrošināšanu sūdzībai par vardarbību no policijas darbinieku puses nopratināšanas laikā, šodien aiz slēgtām durvīm lēma Ministru kabinets.

Latvija piekāpjas Eiropas Cilvēktiesību Tiesā...

Kā aģentūru LETA informēja ārlietu ministrijs Edgars Rinkēvičs (RP), spriedums netiks pārsūdzēts un sūdzības iesniedzējam tiks izmaksāta tiesas piespriestā kompensācija.

LETA jau ziņoja, ka 1968.gadā dzimušais Aleksejs Vovrušķo vērsās Strasbūras tiesā par policijas rīcību laikā, kad viņš bija aizturēts par uzbrukumu. Policisti, lai piespiestu vīrieti atzīties nodarījumā, likuši uz viņa galvas gāzmasku un plastmasas maisiņu. Vēlāk viņa sūdzība par šo gadījumu izmeklēta ar pārmērīgu kavēšanos, bijusi nepietiekama un parādījusi, ka tās mērķis nav noskaidrot patiesību.

Vīrietis savā sūdzībā atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.pantu, kurš aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu un kura pārkāpumu otrdien vienbalsīgi atzina ECT.

Iesniedzējs lūdza ECT atlīdzināt viņam nodarīto morālo kaitējumu 100 000 eiro (70 280 latu) apmērā, taču tiesa iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību lielākajā daļā noraidīja, kompensācijā piešķirot 4000 eiro.

Tiesa, atsaucoties uz savu līdzšinējo judikatūru, norādīja, ka atbilstoši konvencijas 3.panta procesuālajam aspektam, valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu izmeklēšanu sūdzībām par iespējamu vardarbību no valsts amatpersonu puses. Izmeklēšanai ir jābūt spējīgai novest pie atbildīgo identificēšanas un sodīšanas un tai ir jāatspoguļo patiesas atbildīgo iestāžu pūles noskaidrot lietas faktiskos apstākļus.

Tiesa kritizēja nacionālo iestāžu notikumu brīdī piekopto praksi slikti dokumentēt redzamos miesas bojājumus, kas vēlāk liedz pietiekami pārliecinoši noteikt, vai piefiksētie miesas bojājumi patiešām radušies policijas darbinieku rīcības dēļ. Tāpat, izvērtējot iesniedzēja sūdzības izmeklēšanas efektivitāti nacionālajās iestādēs, ECT kritizēja ilgo laika posmu, kas bija nepieciešams, lai izskatītu sūdzību un ierosinātu krimināllietu.

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA