Latgales nomalē krievi grasās būvēt stikla rūpniecības gigantu
Vienā no Latvijas mazākajiem pagastiem – Biķernieku pagastā, Daugavpils novadā, krievu investori vēlas būvēt milzu stikla taras rūpnīcu, kurā strādājošo skaits būtu lielāks nekā pagastā vispār ir iedzīvotāju. Vietējie šo projektu nodēvējuši par Ostapa Bendera Lielajiem Vasjukiem.
Jāatgādina, ka slavenajā krievu rakstnieku Ilfa un Petrova satīriskā romāna „Divpadsmit krēsli” varonis – afērists Ostaps Benders Pievolgas pilsētiņā Vasjuki sasolīja vietējiem iedzīvotājiem īstenot grandiozus nerealizējamus plānus. Tagad kaut kas līdzīgs notiek Latgales pusē.
Krievu investori attālā Latgales lauku nomalē plāno būvēt gigantisku stikla taras rūpnīcu ar 750 strādājošajiem, vēsta Latvijas Radio.
Par jaunās ražotnes un vesela loģistikas parka izveides vietu izraudzīts viens no mazākajiem Daugavpils novada pagastiem - Biķernieki. Te kopējais iedzīvotāju skaits, bērnus un pensionārus ieskaitot, ir mazāks nekā plānotais nodarbināto skaits ražotnē. Turklāt par rūpnīcas un loģistikas parka būves vietu izraudzīts aizaudzis lauksaimniecības zemes gabals bez infrastruktūras un ar sliktiem grants ceļiem. Lai arī reģionā, kur ir augsts bezdarbs, iedzīvotāji jebkuru iespēju rast darbu vērtē atzinīgi, tomēr šis projekts raisa ne mazums šaubu un neskaidrību.
Līdz Biķernieku pagasta centram no Daugavpils krietns gabals jābrauc pa grants ceļu, bet līdz vietai, kura izraudzīta par topošās stikla ražotnes vietu tie ir 16 kilometri. Tomēr tieši te krievu investori vēlas būvēt rūpnīcu, stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Sergejs Romanovs.
„Šī firma jau sen mūsu pagasta teritorijā ir iegādājusies zemi 96 hektāru platībā. Pie manis brauca runāt šie cilvēki no Rīgas un Viļņas, tā ir visai plaša starptautiska korporācija,” Latvijas Radio skaidro Romanovs.
Publiskajā telpā par krievu investoru, ko pārstāv Rīgā dibināta kompānija „Experience”, vēlmi Biķerniekos būvēt pārtikas produktu stikla taras rūpnīcu, parādījās, kad Daugavpils novada dome pieņēma lēmumu atbalstīt šādas ražotnes esamību, potenciālos investorus arī nemulsinot attālums un infrastruktūra, apliecina novada domes attīstības nodaļas vadītāja Vita Rūtiņa.
„Mežu zāģē tur, kur ir mežs un nevis tur, kur meža nav, tāpat ir ar šo rūpnīcu, es saprotu, ka tajā nomalē un krūmājos var labi kandžu tecināt, tālu no ceļa, neviens neatradīs, bet stikla taru priekš tās ražot vienkārši nav no kā,” saka Biķernieku pagasta zemnieks Aleksandrs Studeņikovs. Lai ražotu stiklu vajag smiltis, bet to apkaimē nav. Patiesībā arī cilvēku, kas varētu strādāt jaunajā ražotnē ar visu bezdarbu reģionā nav.
Tas vietējos Biķernieku iedzīvotājos raisa zināmu šoku, jo visā pagastā, bērnus un pensionārus ieskaitot, oficiāli ir tikai 720 cilvēki, bet ar visu izbraukšanas un lauku pamešanas sindromu, teju 400 palikuši.
Paši pagasta iedzīvotāji jauno projektu jau paspējuši nosaukt par Ostapa Bendera cienīgiem Njū vai lielajiem Vasjukiem. Un te noteikti ir savi zemūdens akmeņi, saka zemnieks Studeņikovs: „Viss notiekošais raisa piesardzību, man šis projekts ir nesaprotams un ļoti strīdīgi vērtējams. Kā man liekas, tas noteikti ir saistīts ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, vai vienkārši kāds naudas atmazgāšanas mēģinājums. No biznesa viedokļa raugoties, es pats kā uzņēmējs, nesaprotu, kāpēc dziļos laukos jāīsteno tāds projekts, ja pilsētās ir kaudzēm pamestu ražošanas ēku, kaut vai bijusī Līvānu stikla rūpnīca.”
Iedzīvotājiem bažas arī par vidi, stāsta Studeņikovs: „Ja pilsētās ir izveidotas attīrīšanas iekārtas, tās normāli darbojas un tiek uzraudzītas, tad laukos nav tāda kontrole un arī jaunu izveide maksā lielus līdzekļus. Mums bažas, vai šī vieta nekļūs par kādu izgāztuvi vai bīstamu atkritumu glabātuvi. Jautājumu te vairāk nekā atbilžu.”
Tomēr daudziem, neraugoties uz jelkādām bažām, jaunā ražotne Biķerniekos ir cerība, to atzīst neviens vien Biķernieku iedzīvotājs.
