No vīra vardarbības cietusī Viktorija: „Ko tad, ja viņš mani nositīs?”

No nākamā gada vardarbības upuru cilvēktiesības būs svarīgākas par varmākas tiesībām uz īpašumu. Šo atziņu Tieslietu ministrija sola beidzot no teorijas ieviest praksē, vēsta LTV raidījums „Panorāma”.

Statistika ir skarba - gandrīz puse no visiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm notiek ģimenē. Tomēr līdz šim cietušajai nekas cits neatlika, kā vien sapakot mantas un bēgt no mājām. No nākamā gada situācija varētu mainīties. Ģimenē cietušā cilvēka iesniegums policijai būs pietiekams pamats, lai tā varmāku varētu izlikt aiz durvīm, informējot par tuvākās nakts patversmes atrašanās vietu.

„Panorāma” atklāj Viktorijas bēdu stāstu. Viņai bija grūta bērnība, bet, kad viņa 17 gadu vecumā kādā ballītē iepazinās ar nākamo dzīvesbiedru, šķita, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Tomēr izrādījās, ka ir tieši otrādi. Pēc dēlēna piedzimšanas bērna tēvs sāka Viktoriju sist. Iegansts - sieva visu uzmanību veltot tikai mazulim, un vīrs jūtoties pamests novārtā. Kad viņš sāka regulāri sist arī mazuli, Viktorijai bija gana. Tagad viņa ar dēlu jau mēnesi dzīvo Māras krīzes centrā. Pirms pamest vīru, viņa meklējusi arī likumsargu palīdzību, bet bez panākumiem.

„Vienu reizi piezvanīju policijai, kad viņš man galvu pārsita. Saku - mani vīrs sit! Viņi man klausulē saka – tā ir jūsu ģimenes problēma, mēs neatbrauksim, mēs nevaram, mums nav tiesību. Es jautāju – un ja viņš mani nositīs? Viņi tā – nu, nositīs, tad mēs viņu iesēdināsim. Noliku kausuli. Ko man atlika darīt?” stāsta no vardarbības cietusī Viktorija.

Izsaukumu ignorēt policija gan nedrīkst, bet likumsargi šādu konfliktu risināšanā līdz šim tiešām bijuši visai bezspēcīgi. Ja traģēdija vēl nav notikusi, bieži vien nekas cits policistam neatliek, kā vien pabiedēt potenciālo varmāku un doties prom.

Tādēļ Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likuma izmaiņas, kas ārzemēs jau tiek praktizēts. Varmāku policija varēs izlikt no dzīvokļa, vien norādot tuvākās nakstpatversmes adresi.

„Kad policija, ierodoties uz vietas, konstatē, ka tiešām pastāv augsta riska vardarbības situācija, tad policija, sākotnēji ar savu lēmumu, kuru pēc tam apstiprina tiesa, var līdz 30 dienām personu izlikt no mājas vietas. Tad šo 30 dienu laikā, ja ir vēlēšanās, lai tas turpinātos, cietušajai personai ir jāiesniedz prasības pieteikums tiesā, piemēram, par laulības šķiršanu vai par mājokļa atsevišķu lietošanu,” stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Visu tiesāšanās laiku varmāka nevarēs atgriezties mājās. Ņemot vērā, ka par varmāku upuriem itin bieži kļūst mazturīgi cilvēki, šādos gadījumos prasības iesniedzējam arī nebūs jāmaksā nodeva valstij. Jaunā kārtība gan stāsies spēkā tikai no 2014. gada, jo policijai nepieciešams laiks tai sagatavoties.

Māras krīzes centra vecākā sociālā darbiniece Agnese Grauduma atzīst – plānotā kārtība ir visnotaļ atbalstāma, bet vardarbības problēmu uzreiz neatrisinās: „Es domāju, policijas pārstāvjiem nāksies uzraudzīt šos vīriešus, jo viņi tā kā nenoticēs tam, ka tagad tādas izmaiņas ir un turpinās nākt pie tās sievietes un vajāt līdz brīdim, kad īstenosies dzīvē šie piespiedu netuvošanās notikumi vai piespiedu aresti.”