Vai provokācija? Antifašistu līderis Korens un iekšlietu ministrs Kozlovskis noliedz, ka būtu tikušies

Tas izraisījis runas, ka Korens Iekšlietu ministrijas vadībai atskaitījies par ālēšanos pie Brīvības pieminekli, sagaidot leģionāru gājienu ar griezīgi skaļu mūziku un atskaņotām Josifa Kobzona dziesmām. Nesaņemot pretenzijas no iekšlietu struktūrām, viņš apmierināti aizgājis no notikuma vietas.

Interneta vidē izplatījušās fotogrāfijas un portāla kompromat.lv video, kurā redzams, kā Korens dodas pie mikroautobusa, no kura Leģionāru dienas pasākumus novēroja gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija), gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Kompromat.lv publicējusi aculiecinieka uzņemtus fotoattēlus, kuros redzams, kā Korens neilgi pēc 16.marta piketa dodas pie zilas krāsas mikroautobusa, kurā atradās Kozlovskis, Ķuzis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Kāds aculiecinieks kompromat.lv sacījis, ka Kozlovskis pēc sarunas ar Korenu izskatījies apmierināts ar to, kādu informāciju uzzinājis no antifašistu līdera.

Kā ziņots, „Visu Latvijai” – „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija un valde pirmdien lems par Kozlovska demisijas pieprasīšanu, jo policija pieļāvusi, ka pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres gājiena dalībniekus protestētāji sagaidīja ar skaļām sirēnām, ausīs griezošu mūziku krievu valodā un ierakstītām uzrunām ar savu skatījumu uz vēsturi.

„Apvienības pret nacismu” līderis Korens Kasjauns.lv teica, ka iekšlietu ministrs ar viņu 16. martā nav runājis. Viņš vienīgi Valsts policijas priekšniekam taujājis, vai pret antifašistu aktivitātēm nav bijušas pretenzijas. Ķuzis viņam apliecinājis, ka tādu nav.

Jāteic, ka Ķuzis pirmdien, 18. martā, no rīta Latvijas Radio paziņoja, ka „arī uz šo brīdi neesam saņēmuši nevienu iesniegumu par to ka pasākuma organizatoriem būtu bijušas kādas problēmas ar mūzikas atskaņošanu. (..) Ja tādu saņemsim – tas būs par pamatu uzsākt pārbaudi.”

Saule apžilbina acis tā, ka nevar ieraudzīt iekšlietu ministru

Korens tuvumā stāvošajiem policistiem esot taujājis, kur var sastapt policijas priekšniecību, un tie norādījuši uz zilo busiņu. Korens pats pēc savas iniciatīvas esot pie tā piegājis un gribējis uzklausīt Ķuža domas par viņa veikto akciju. Vai busiņā bijis arī iekšlietu ministrs, Korens nevarēja pateikt, jo bijis saulains laiks, saule viņam esot tā apžilbinājusi acis, ka viņš skaidri neesot varējis saskatīt tumšajā salonā sēdošo cilvēku sejas.

Savukārt Iekšlietu ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Holma Kasjauns.lv paziņoja, ka, iespējams, Korens varētu būt veicis provokāciju, lai varētu tikt uzņemtas fotogrāfijas, kas varētu diskreditēt iekšlietu sistēmas vadību.

„Atsevišķu Nacionālās apvienības politiķu pārmetumi Valsts policijai un Iekšlietu ministrijas vadībai par vienas puses interešu īpašu aizstāvību nav pieņemami. Uzturot kārtību pasākumos, īpaši tik sarežģītos apstākļos, policijai jābūt politiski neitrālai un profesionālai. Uzklausot arī atsevišķu augstu amatpersonu pret sevi vērstus izteikumus, policija izdarīja to, kas tai bija jādara – neatkarīgi no savas pārliecības vai emocijām nodrošināja Rīgas domes amatpersonu saskaņota piketa un gājiena norisi,” uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Mikroautobuss, kuru darbam izmantoja arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atradās redzamā vietā pie Brīvības pieminekļa Bastejkalna pusē. Pats par sevi saprotams, ka pasākumā, kurā Iekšlietu ministrijas struktūrām bija jānodrošina kārtība, klāt bija arī ministrijas vadība.

Lai paustu savu viedokli par pasākuma norisi, Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim un Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam Andrejam Grišinam, kuri lielāko pasākuma laiku atradās blakus autobusam, klāt nāca ļoti daudz pretēju uzskatu cilvēku.

Nav skaidrs, vai tā bija provokācija vai nē, bet Korena kungs pienāca pie autobusa un savu viedokli izvēlējās paust brīdī, kad Valsts policijas priekšnieks atradās autobusā. Ar ministru Korens nav runājis, Kasjauns.lv skaidroja Holma.

Leģionāru atceres diena pie Brīvības pieminekļa 2013. gada 16. martā