Sēlijā gatavojas lielajiem pavasara plūdiem. VIDEO

Plūdu gadījumam atbildīgie dienesti ir nodrošinājušies ar nepieciešamajiem resursiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis informē, ka ugunsdzēsējiem glābējiem resursi nav būtiski mainījušies: „Primārākais, ko plūdos var izmantot, ir laiva un speciāli aprīkoti Hanzas dēļi - ja kāds cilvēks jāevakuē, tad ar šo aprīkojumu mēs viņu varam evakuēt.”

Lai vajadzības gadījumā operatīvi varētu veikt evakuāciju, Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu apvienotās civilās aizsardzības komisija ir apzinājusi tās saimniecības, kurām ir liela varbūtība ciest plūdos, un savākusi informāciju par šajās saimniecībās dzīvojošo cilvēku un mājdzīvnieku skaitu, par cilvēku iespējām evakuēties, viņu kontaktinformāciju un citus nepieciešamos datus, vēsta Vidusdaugavas televīzija.

Šādi dati ir savākti pa pagastiem, bet ne par Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem, kuri mitinās pie Daugavas. Civilās aizsardzības komisijas sēdē gan tika apspriesta iespēja šādus datus vākt arī par pilsētas iedzīvotājiem, tomēr tā noraidīta, jo plūdu iespējamība pilsētas teritorijā ir ļoti niecīga.

Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu apvienotās civilās aizsardzības komisijas pārstāvis Edgars Līcis Vidusdaugavas televīzijai stāsta: „Šeit, pilsētā, teorētiski tāda varbūtība pastāv, bet tā ir ļoti maza, un tas prasa ļoti lielus resursus katru gadu šo informāciju atjaunināt. Tā kā dambji ir nostiprināti, tad personīgi es šādai lietai īpašu jēgu neredzu. Bet kopumā vajag zināt, cik mājas un kādas platības, un tas arī ir zināms un ir visos teritorijas plānos iekšā.”

Komisijas pārstāvis, Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis skaidro, ka visbiežāk plūdi skar tieši pagastu teritorijas, tādēļ arī vislielākā uzmanība, gatavojoties ledus iešanai, tiek pievērsta tieši šīm teritorijām: „Kā rāda pēdējie gadi, tas ir Krustpils pagasts, Salas pagasts, bet 2007. gadā bija arī Ābeļu un Dignājas pagasts. Kas attiecas uz tālākiem pagastiem, diezgan bieži cieš arī Dunavas pagasts, bet tas jau ir krietni pēc tam, kad ledus ir aizgājis, no lielā ūdens daudzuma.”

Pašlaik Daugavā ūdens līmenis ir apmēram 3,5 metri, ledus biezums 30 - 40 centimetru, vietām arī biezāks, kur ir vižņu sanesumi. Pagaidām nekas neliecina, ka varētu būt kaut kas traks. Tomēr daba ir daba, tādēļ Daugavas krastos no Dunavas pagasta Cukuriņiem līdz pat Pļaviņu līkumiem izvietoti 11 novērošanas posteņi, lai laicīgi pamanītu kaut mazākās izmaiņas upē un varētu atbilstoši reaģēt.