Teātra dienas balvu saņems Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Modris Cers un Džilindžers
Teātra dienas balvu saņems Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Modris Cers un Dž.Dž.Džilindžers.
Kultūra

Teātra dienas balvu saņems Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Modris Cers un Džilindžers

Jauns.lv

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 28.martā ikgadējās Teātra dienas balvas saņems Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Modris Cers un Dž.Dž.Džilindžers, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) radošo projektu vadītāja Undīne Preisa.

Teātra dienas balvu saņems Guna Zariņa, Gundars Āb...

Teātra dienas balvu pasniedz kopš 1986.gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā, to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996.gadā izveidota Helēnas Tangijevas-Birznieces balva par izciliem sasniegumiem baleta mākslā, kuru saņēma Lita Beiris, savukārt 2005.gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

Iepriekšējos gados laureātiem līdzās naudas balvām pasniedza kristāla zvanus, taču no šā gada balvu saņēmējiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes – ordeņi.

Lilitas Bērziņas balvu šogad saņems Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise Guna Zariņa.

Zariņa ir absolvējusi Tautas kinoaktieru studiju, studējusi Sanktpēterburgas Teātra mākslu akadēmijas Aktiermeistarības katedrā profesora V. Petrova meistardarbnīcā un Skatuves runas katedras aspirantūras neklātienē, kā arī Silvijas Radzobes vadītajā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes teātra kritikas kursā.

1997.gadā Latvijas profesionālo teātru skatē viņa apbalvota par spilgtāko debiju skatuves mākslā, bet 2007.gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā aktrise par lomu izrādē "Latviešu mīlestība" un Alises Budļevskas lomu izrādē "Tas notika ar viņiem" Jaunajā Rīgas teātrī.

Zariņa sevi veiksmīgi apliecinājusi arī kino, strādājot ar tādiem režisoriem kā Laila Pakalniņa ("Ūdens" un "Uguns") , Gatis Šmits ("Seržanta Lapiņa atgriešanās"), Juris Poškus ("Kolka Cool") un Kirils Serebreņņikovs ("Krāpšana").

Harija Liepiņa balva tiks piešķirta JRT aktierim Gundaram Āboliņam.

Āboliņš ir absolvējis Tautas Kinoaktieru studiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, no 1964. gada gada aktīvi darbojies Radioteātrī un vadot radio raidījumus, spēlējis gan Dailes, gan bijušajā Jaunatnes teātrī.

Strādājot gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan ārpus Latvijas, viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus – Spēlmaņu nakts balvu kā labākais aktieris par lomām izrādēs "Soņa" un "Ledus.Kolektīva lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā", kā arī skatītāju simpātiju balvu par Oblomova lomu izrādē "Oblomovs", gan labākā aktiera balvu Starptautiskajā teātra festivālā "Kontakt" Toruņā un preses simpātiju balvu Starptautiskajā mazo skatuves teātru festivālā Rijekā, Horvātijā, par Soņas lomu izrādē "Soņa".

Āboliņš kā kino aktieris strādājis ar tādiem izciliem latviešu režisoriem kā Jānis Streičs ("Limuzīns Jāņunakts krāsā" un "Vecās pagastmājas mistērija") un Varis Brasla ("Ūdensbumba resnajam runcim"). Kopā ar kolēģi Zariņu filmējies arī Pakalniņas filmā "Ūdens". Spēlējis arī Latvijā dzimušā vācu režisora Aleksandra Hāna filmās: "Midsummer Madness" ("Jāņu nakts") un "Monsieur Tauriņš" ("Tauriņa kungs").

Savukārt Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta mākslinieks, pedagogs un vadošais baleta repetitors Modris Cers.

Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācījies pie T. Vītiņas, Artura Ēķa, V. Bļinova, I. Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagodu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus , mācījies pie A. Meserera un M. Semjonovas. Cers bijis LNO baleta solists no 1963. līdz 1986.gadam, kopš 1977.gada ir repetitors, bijis LNO baleta trupas vadītājs (1990–1992) un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pasniedzējs (1973–1987).

Kā pedagogs un repetitors Cers ir strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Latvijas Nacionālā baleta menedžeri Elitu Bukovsku, Aleksandru Rumjancevu, Andreju Rumjancevu, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, baleta asociācijas vadītāju Litu Beiris, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Zani Lieldidžu, Viesturu Jansonu, Tatjanu Repinu, Guntu Bāliņu, Helēnu Diņņikovu, Tatjanu Fedoņenko, Aelitu Himelreihu, Artūru Bluku, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu, Ritu Lukašēviču, Ringoldu Žigi, Viktoru Seiko, Sabīni Guravsku, Baibu Kokinu, Arturu Sokolovu, Juku Mijaki, Zigmāru Kirilko, Jolantu Lubēju, Alisi Prudāni un daudziem citiem baleta māksliniekiem.

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme un "Latvijas gāzes" balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā.

Eduarda Smiļģa balvu šogad saņems režisors Dž.Dž.Džilindžers.

Iepriekš pēdējo reizi šī balva tika pasniegta 2005.gadā režisorei Mārai Ķimelei. Balvu saņēmuši arī tādi režisori kā Oļģerts Kroders, Alvis Hermanis, Felikss Deičs, Pēteris Pētersons.

Dž.Dž.Džilindžers ir neviennozīmīga un ārkārtīgi savdabīga parādība latviešu teātrī. Ar savu repertuāra izvēli un publiskajiem izteikumiem iemantojis skandālista reputāciju, savu 15 režisoriskās darbības gadu laikā Dailes teātrī viņš ir pierādījis, ka viņam ir pa spēkam iestudējumi visdažādākajos žanros – drāmas, komēdijas, rokoperas, mūzikli, bērnu izrādes. Dž.Dž.Džilindžers ir neticami ražīgs režisors, kurš iestudējis jau vairāk nekā 60 izrāžu – pamatā Dailes teātrī, kā arī Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Maskavas Puškina teātrī. Šogad viņš iestudēs izrādi arī Valmieras Drāmas teātrī.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet laureātus nosaka Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš.

BNS/Foto: Lita Krone/LETA, Evija Trifanova/LETA