Vieglie alkoholiskie kokteilīši bojā jauniešu dzimumorgānus un nervu sistēmu

Jau vairākus gadus populārāko alkoholisko dzērienu topā Latvijā ir skārdenēs pildītie tā saucamie vieglie alkoholiskie kokteiļi, kā, piemēram, „Cēsu Džons” vai sidrs „Fizz”. Krāsainajās skārdenēs pildītie dzērieni kā mušpapīrs pievelk jauniešus, sevišķi meitenes. It kā ne pārāk kaitīgie kokteiļi nodara lielāku ļaunumu nekā mēs iedomājamies – neatgriezeniski tiek bojāta jaunās paaudzes nervu sistēma un dzimumorgāni, kas nākotnē nelabvēlīgi atsauksies uz viņu pēcnācējiem.

Populārāko alkoholisko dzērienu topa pirmajā vietā ir „Cēsu alus” ražotais „Džons”. Tāpat pirmajā desmitniekā ir arī sidri „Fizz” un „Lucky Dog”, kā arī kokteilis „Black Balsam”. Šie kokteiļi pārsvarā ir piecus līdz desmit grādus stipri un tos dēvē par vieglajiem alkoholiskiem kokteiļiem. Tomēr to iedarbība un sekas var būt ļoti smagas. Šie kokteiļi sevišķi populāri ir tīņu, sevišķi meiteņu vidū. Meitenes piesaista ne tikai to garša, bet arī krāsaini vizuļojošās skārdenes (kā tās nokļūst nepilngadīgo rokās jau ir cits jautājums).

Šie it kā nevainīgie kokteiļi ir pirmais solis uz jauniešu nonākšanu dažādu atkarību varā, kā arī uz neatgriezeniskām veselības problēmām. Kokteiļi jauniešiem var izraisīt dzimumorgānu slimības, kā arī bojāt hormonu un nervu sistēmu, kas var nelabvēlīgi atsaukties arī uz viņu pēcnācējiem. Tas nozīmē, ka teorētiski šo kokteiļu ražotāji nodzirda ne tikai mūsu tautas jauno, bet arī vēl nedzimušo paaudzi.

Jāteic, ka nepastarpinātu labumu no jaunās paaudzes nodzirdināšanas gūst mūsu eksprezidenta dēla Gustava Zatlers ģimene. Akciju sabiedrības „Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja un direktore Eva Sietiņsone – Zatlere ir precējusies ar Gustavu Zatleru, kurš ir „Cēsu alus”  pārdošanas un mārketinga vadītājs. Bet „Cēsu alus” ir Latvijā populārākā alkoholiskā kokteiļa „Džons” ražotājs.

Krāsaini lipīgās skārdenes

Sevišķi kaitīgi kokteiļi ietekmē meitenes. Mediķi norāda, ka pārmērīgas alkohola lietošanas rezultātā visvairāk cieš tās sieviešu smadzeņu daļas, kuras kontrolē noskaņojumu, impulsus un miegu. Pie tam šie bojājumi sieviešu smadzenēs rodas trīs reizes ātrāk nekā vīriešu - alkoholiķu smadzenēs. Gēteborgas (Zviedrija) universitātes pētnieki uzsver, ka sieviešu smadzenēs nopietni bojājumi rodas pēc aptuveni četrus gadus ilgas pārmērīgas alkohola lietošanas, kamēr vīriešu smadzenēs tādi paši bojājumi rodas vien pēc 12 gadiem.

Meitenes uzskata, ka vieglie kokteilīši nekas īpaši bīstams nav un pat domā, ka tas ir gandrīz vai bezalkoholisks meiteņu dzēriens. Taču tas tā nebūt nav.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna Kasjauns.lv saka: „Šie kokteiļi jauniešu vidū ir ļoti populāri. Ražotāji speciāli tās pilda krāsainās, „lipīgi pievilcīgās” skārdenēs, lai tiem piesaistītu meiteņu uzmanību – ne jau visas meitenes dzer alu, kā to dara puiši. Ārzemēs šos kokteiļus uzskata par bīstamiem un vienā otrā valstī tiem piemēro pat lielāku akcīzes nodokli. Savukārt pie mums strādā mārketings un šo kokteiļu mērķauditorija nav cilvēki, kuri jau ir alkoholiķi. To mērķis ir pievilināt jaunos patērētājus, kuri pēc tam ieslīgts atkarību varā. Jāteic, ka līdz 18  gadu vecumam atkarība rodas straujāk, alkohols nelabvēlīgi ietekmē jauniešu dzimumorgānus, hormonu un nervu sistēma, kas, protams, atstās ietekmi uz viņu pēcnācējiem.”

Jāteic, ka alkohola ražotāji tagad ne tikai ar īpašu dizainu un garšas buķeti meitenes cenšas pievilināt alkoholiskajiem kokteiļiem, bet arī alum, kas līdz šim nebija izteikts meiteņu dzēriens. „Cēsu alus” pirms mēneša pirmo reizi izstrādājis speciāli sievietēm domātu alus šķirni. Tajā ir nomākts apiņu rūgtums ar „citrona svaigo noti un tekilas asumiņu.”

Latvijā vieglos alkoholiskos kokteiļus pārsvarā ražo divi uzņēmumi – „Cēsu alus” un „Latvijas balzams”. Jāteic, ka mēs īsti pat nenojaušam, ko dzeram un kādas indes jeb E-vielas šiem dzērieniem ir pievienotas.

Uz ārzemēs ražotu vieglo alkoholisko kokteiļu skārdenēm mudžēt mudž norādes, ka tur bez sava gala pievienotas dažādas E-vielas, kuras var būt gan kaitīgas, gan nekaitīgas. Piekasīgāks pircējs var ņemt rokās izziņu grāmatiņu un pārliecināties, vai šīs E-vielas ir vai nav kaitīgas, vai tās jau nav kādās valstīs aizliegtas, vai tās var lietot jaunieši un bērni un tamlīdzīgi. Diez vai jaunieši, pēta šādus sīkus uzrakstus uz skārdenēm, bet, ja arī viņiem būtu tāda vēlme, tas nav iespējams. Ne uz „Cēsu alū”, ne „Latvijas balzamā” ražotajām skārdenēm šādas norādes neatrast.

Kasjauns.lv uzņēmumam „Cēsu alus” jautāja, kāpēc tas tā ir un kādas E-vielas uzņēmuma ražotajos kokteiļos ir sastopamas. Uz to Kasjauns.lv saņēma vien lakonisku „Cēsu alus” sabiedrisko attiecību vadītājas Agitas Baltbārdes atbildi: „Strādājam saskaņā ar valstī noteikto likumdošanu - atbilstoši LR Ministra kabineta noteikumiem Nr.964. „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”, kuri nosaka, ka alkoholiskajiem dzērieniem sastāvu marķējumā var nenorādīt.”

Narkologs Jānis Strazdiņš gan teic, ka vieglo kokteiļu galvenā problēma nav vis tiem pievienotās E-vielas, bet gan atkarība, ko tie rada. Tomēr jāteic, ka arī E-vielas var radīt atkarību un izraisīt kādu saslimšanu.

Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda Kasjauns.lv skaidroja, ka atbilstoši valdības noteikumiem „obligāti jānorāda sastāvdaļas, kuras var izraisīt alerģiskas reakcijas (alergēni)”.

Ja jau uz Latvijā ražotajiem alkoholiskajiem kokteiļiem nav norādītas tiem pievienotās E-vielas, tad būtu vien jātic, ka, ja tādas tur ir, tad tās ir absolūti nekaitīgas. Tomēr šaubas var radīt tas, ka uz importēto analoģiskiem Latvijā ražoto alkoholisko kokteiļu skārdenēm ir norādīts, ka tajos atrodamas ne visai veselīgas E-vielas, kā, piemēram, E224 (kālija metabisulfīts), E320 (butilēts), E338 (fosforskābe), kas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta slimības, kā arī E202 (kālija sorbāts), ko nedrīkst lietot alerģisku izsitumu gadījumos.

Kokteilīšus Latvijā ražo septiņi uzņēmumi

Par to, kā Latvijā tiek uzraudzīta alkoholisko kokteiļu ražošana Lajasbuda saka: „Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ir reģistrējušies septiņi alkoholisko kokteiļu ražošanas uzņēmumi. Alkoholisko kokteiļu ražošanas uzņēmumos plānveida pārbaudes notiek vienu reizi gadā. To laikā PVD izvērtē vai uzņēmums savā darbībā ievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu, uzņēmuma deklarētās prasības un citu normatīvo aktu prasības, tajā skaitā tiek pārbaudītas, kādas pārtikas piedevas un kādā daudzumā tiek izmantotas produktu ražošanā. Pārbaudīts tiek ne tikai tas, vai ražotājs izmanto atļautas pārtikas piedevas, bet arī, vai to daudzums nepārsniedz maksimāli pieļaujamo normu. Tāpat, ja alkoholisko kokteiļu ražošanā tiek izmantotas sastāvdaļas, kuras ir jānorāda obligāti, piemēram, sēra dioksīds un sulfīti, tad tiek pārbaudīts vai tas tiek norādīts alkoholisko kokteiļu marķējumā.”