Nepatiesi apvainotā jauniete saņems 2000 latu kompensāciju no avīzes
Tiesa nolēmusi, ka izdevniecībai "Lauku avīze" jāizmaksā divus tūkstošus latu lielu kompensācija par nepatiesas informācijas publicēšanu, ka sirmgalves apspļaudīšanā 16.martā pirms diviem gadiem tika vainota Nadežda Devjatņikova, bet vēlāk izrādījās, ka tā ir pavisam cita persona, apstiprināja jaunietes advokāts Vitālijs Leščinskis.
Jauniete ieguvusi summu, kādu tiesai bija lūgusi, un ar spriedumu ir apmierināta.
"Prasība ir apmierināta pilnā apmērā. Kliente pati izvērtēja summu, informēju viņu par pasaules praksi un kopā nonācām pie šāda kompensācijas apmēra, lai neiedzīvotos un būtu taisnīgi un godīgi. Šajā gadījumā tā tas ir," komentēja advokāts.
Viņš uzskata, ka šim spriedumam būs arī preventīva funkcija, "ja nu gadījumā gribēs rakstīt nepārbaudītu informāciju, būs jārēķinās, ka būs iespējamas prasības, kas tiks apmierinātas".
Advokāts piebilda, ka pārrunu process ar izdevniecību bija, bet tā nav gribējusi vienoties.
Spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt. Izdevniecībā dienu iepriekš aģentūrai BNS sacīja, ka komentārus sniegs pēc pilna sprieduma saņemšanas.
Morālā kaitējuma atlīdzību Devjatņikova prasīja pēc tam, ka viņas vārdu un uzvārdu 2011.gadā rakstā nosauca laikraksts "Latvijas Avīze", kā vēlāk izrādījās, nepatiesi viņu apvainojot huligānismā. Šo ziņu pārstāstīja arī citi mediji un viņas vārds plaši izskanēja publiskajā telpā.
Devjatņikovas advokāts Leščinskis iepriekš aģentūrai BNS sacīja, ka forma, kādā notikusi atvainošanās un informācijas atsaukums, noteikti neesot bijusi pienācīga. Proti, "Latvijas Avīze" esot rakstījusi, ka izmantojusi nepārbaudītu, nevis nepatiesu informāciju, turklāt atvainojusies visiem, kam sagādātas neērtības. "Publikācijā gan bija pilns Nadeždas Devjatņikovas vārds un uzvārds, taču te – nekonkrēti, abstrakti, atvainojoties visiem, maziem burtiem," sašutumu pauda Leščinskis.
Devjatņikova vispār nepiedalījās 16.marta pasākumos – " viņa atradās skolā," paskaidroja Leščinskis. Advokāts arī ieteica "Google" ierakstīt jaunietes vārdu un uzvārdu un paskatīties, kāda informācija parādīsies.
"Kad iekārtojas [darbā], iepazīstas ar jauniem cilvēkiem, to taču var izlasīt," viņš minēja.
"Tā bija aisberga redzamā daļa, taču jūs nevarat iedomāties, kā cilvēki viņai uzbruka sociālajos tīklos, ko viņai rakstīja, tas bija ļoti nepatīkami," klāstīja Leščinskis. Viņš arī teica, ka klientei joprojām ir ļoti smagi atcerēties tolaik pārdzīvoto.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽS) vadītāja mediju eksperte Anda Rožukalne sarunā ar aģentūru BNS sacīja, ka žurnālistu ētikas principi paredz izvairīties padarīt cilvēku vainīgu pirms tiesas, izvairoties no cilvēka identificēšanas tikai aizdomu gadījumā, ja vien runa nav par kādu politiķi vai citu publiski zināmu personu, kas vēlas iegūt sabiedrības uzticēšanos.
Visticamāk, kļūda radusies steigas dēļ, cenšoties būt ātrākiem, labākiem par konkurējošiem medijiem, uzticoties informācijas avotam un pirmajiem publicējot unikālas ziņas. Taču šajā gadījumā kļūda radīja nopietnu kaitējumu ar notikumu nesaistītam cilvēkam.
"Šaubos, vai tiesas spriedums liks mainīt žurnālistu ikdienas darba pieeju, jo žurnālisti lielākoties cenšas pārbaudīt faktus un labot kļūdas. Bet šis spriedums var likt aizdomāties mediju vadītājiem, kādas sekas var būt par žurnālistu kļūdām, ka cilvēki var biežāk un veiksmīgāk aizstāvēt savas tiesības, īpaši tik acīmredzamu pārpratumu gadījumos," teica Rožukalne.
Saķeršanās notika 2011.gada 16.martā leģionāru piemiņas pasākuma laikā Brīvības pieminekļa tuvumā, kur bija pulcējušies arī pasākuma pretinieki.
