Biežākais ārējais nāves cēlonis Latvijas senioriem - pašnāvības
Pašnāvības ir biežākais, tā sauktais ārējais nāves cēlonis Latvijas senioriem, vecumā virs 65 gadiem, turklāt mirstība vīriešiem šajā vecuma grupā ir piecreiz augstāka nekā sievietēm, liecina Sabiedrības profilakses un kontroles centra (SPKC) tematiskais ziņojums.
Ziņojumā vēstīts, ka mirstība dinamikā no pašnāvībām pēdējos gados pieaug. Latvijā kopumā ir viens no augstākajiem pašnāvību rādītājiem, īpaši vīriešiem, gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, gan citu pasaules valstu vidū.
SPKC ziņojumā "Latvijas gados vecu iedzīvotāju veselības stāvoklis un to ietekmējošie faktori", pārsvarā analizēti 2011.gada dati. Tiesa, jānorāda, ka kopumā biežāk reģistrētie mirstības cēloņi gados veciem cilvēkiem ir nevis ārējie cēloņi, bet gan sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. No ārējiem veselību ietekmējošiem un nāves cēloņiem svarīgs faktors ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas.
2011.gadā Latvijā pašnāvības vecuma grupā virs 65 gadiem veidoja 24% no visiem ārējo cēloņu izraisītiem nāves gadījumiem. Šis rādītājs ir 1,6 reizes augstāks nekā iedzīvotājiem, kuri jaunāki 65 gadiem. Arī ES dalībvalstīs tieši pašnāvības izceļas starp ārējiem nāves cēloņiem sirmgalvjiem šajā vecuma grupā.
Ziņojuma autori secina, ka pašnāvībai iemesls var būt nopietnas un smagas slimības, arī tādas, kas izraisa invaliditāti. Katram ceturtajam gados vecam cilvēkam ES dalībvalstīs, kas mēģina izdarīt pašnāvību, ir šāda slimība.
Vecu ļaužu pašnāvības nereti saistītas ne tikai ar fiziskās veselības traucējumiem, bet arī ar vientulību, savas vērtības un nozīmīguma zaudēšanu sabiedrībā, rakstīts ziņojumā.
Otrs nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem ir kritieni. Kopš 2007.gada kritienu izraisīta mirstība veciem cilvēkiem mazinājusies, savukārt 2011.gadā mirstība augusi.
Gados vecas sievietes krītot gūst ievainojumus daudz biežāk nekā vīrieši, kas izskaidrojams ar vājāku muskulatūru un biežāku osteoporozes sastopamību. Savukārt, sievietes krītot retāk gūst nāvējošas traumas.
Vīriešiem visās vecuma grupās mirstība kritienu rezultātā gan Latvijā, gan pasaulē ir augstāka nekā sievietēm.
Visbiežāk seniori taumas gūst mājās – 64% traumu gadījumos.
Trešais nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem ir transporta negadījumos iegūtas traumas – 11% no visiem ārējiem nāves cēloņiem.
Ceturtajā vietā ārējo nāves vidu senioriem savukārt ir noslīkšana vai nosmakšana, bet piektajā – vardarbība vai uzbrukums.
2010.gadā Latvijā, tā sauktā sauktā standartizētā mirstība no ārējiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem uz 100 000 iedzīvotāju bija 134 gadījumi, savukārt vidēji ES – 106.
BNS/Foto: Shutterstock
