Atklāta gleznotāja Alfeja Bromulta 100. jubilejai veltīta izstāde. FOTO
Kultūra

Atklāta gleznotāja Alfeja Bromulta 100. jubilejai veltīta izstāde. FOTO

Jauns.lv

Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē atklāta mākslinieka Alfeja Bromulta simtgadei veltīta piemiņas izstāde. Tajā eksponētas 29 mākslinieka gleznas. Mākslinieks pārstāv latviešu glezniecības klasisko skolu.

Atklāta gleznotāja Alfeja Bromulta 100. jubilejai ...
Rīgas Latviešu biedrībā atklāta mākslinieka Alfeja Bromulta (1913 – 1991) simtgadei veltīta izstāde.
Rīgas Latviešu biedrībā atklāta mākslinieka Alfeja Bromulta (1913 – 1991) simtgadei veltīta izstāde.

Alfejs Bromults strādājis eļļas tehnikā un izstāde aptver plašu mākslinieka radošā darba laika periodu - sākot ar 1943. un beidzot ar 1990. gadu. Mākslinieka daiļrades galvenie iedvesmotāji ir pedagogi Kārlis Miesnieks, Kondrāts Ubāns un Vilhelms Purvītis.

Izstādē galvenokārt skatāmas Latvijas ainavas, daži portreti (arī 1965. gadā gleznotais pašportrets) un ziedu gleznojumi, klusās dabas, kurās galvenais akcents tomēr likts uz ziediem. Mākslinieka nozīmīgākas darbu tēmas ir ainavas, kas piesaistījušas mākslinieka uzmanību visos gadalaikos, īpaši ziemā. Tieši šīs ainavas varētu uzskatīt par Alfeja Bromulta daiļrades veiksmi („Sarmas sagša”,1971); „Ziemas sals”, 1973), protams, neizslēdzot arī citas tēmas.

Mākslinieks pārstāv latviešu glezniecības klasisko skolu - ir reālists, arī labs portretists, kurš veiksmīgi „tiek galā” arī ar modeļa iekšējo sajūtu pasauli, gleznojot psiholoģiski precīzā tvērumā (sievas portrets „Tirzīte”, 1968). Daļu savas daiļrades Alfejs Bromults velta ziedu gleznojumiem, kas, domājams, ir labi „ejoša” tēma, ne vienmēr labākais no mākslinieka veikuma, bet izstādē redzamie darbi ir pārliecinoši un veiksmīgi. Jāpiebilst, ka visaptverošam skatam radošā mūža pārskata izstādē trūkst pilsētas ainavu (Rīgas ielas), kas gleznotāja otai bija raksturīga, savdabīga un interesanta tēma.

Mākslinieks Uldis Zemzars atzīmē Alfeja Bromulta figurālās mākslas darbos izkopto formas izjūtu, prasmi veikli un apjomīgi zīmēt ar otu, kolorītā iejūtīgi pakārtoties personības raksturam. Alfejs Bromults bija vērotājs, vērtētājs, izteiksmīgā un būtiskā atlasītājs tādēļ kā portretists vienmēr tika pārstāvēts latviešu mākslas augstākajās reprezentācijās. Mākslinieks ir portretējis savus kolēģus Kārli Miesnieku, Jāni Rikmani, Valdi Kalnrozi, Kārli Sūniņu, Jāni Pauļuku un citus.

Alfejs Bromults dzimis Madonas apriņķī 1913. gadā, miris Rīgā 1991. gadā. Pirmo profesionālo izglītību guvis pie Romāna Sutas, Jēkaba Bīnes un Gustava Šķiltera. No 1938. gada mācījies Jāņa Tilberga studijā, bet no 1940. gada līdz 1944. gadam Latvijas Mākslas akadēmijā. Pie Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ludolfa Liberta iesācis diplomdarbu „Gadatirgus”, kas kara laika dēļ palicis nepabeigts. Izstādēs piedalījies no 1943. gada. Mākslinieks bija viens no populārākajiem savas paaudzes māksliniekiem, kurš atstājis lielu uzgleznoto darbu mantojumu.

Izstāde Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, skatāma līdz 14. aprīlim no pulksten 12.00 līdz 18.00. Ieejas maksa: Ls 1.

Alfejs Bromults. „Pašportrets”, a.e., 50x40 cm,1965.

Gleznotāja Alfeja Bromulta darbi

Kasjauns.lv/Foto: Mārtiņš Eglītis