Jaunumi Viestura Dūles lietā! Zināms, kāpēc viņam neļauj mainīt vārdu

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Dūle sev bija izraudzījies vārdu Zuarguss, mūziķis Gustavs Butelis jeb Gustavo - Arstarulsmirus, bet režisors Aivars Čivželis - Jurgstulajstus. Sociālajā tīklā Facebook pieejamā informācija liecināja, ka aktīvistu jaunie uzvārdi varētu būt attiecīgi Klororus - Zarmass, Arsujumfus - Tarus un Lajurgus - Urgurus.

Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova pastāstīja, ka jau vairāk nekā pirms mēneša Dzimtsarakstu departaments Dūlem un viņa domubiedriem atteicis vārda maiņu. Novikova norādīja, ka nedrīkst atklāt, kā departaments pamatojis vārda maiņas atteikumus, jo šī informācija var saturēt sensitīvus datus. Toties Aivars Čivželis žurnālam „Kas Jauns” atklāja, kāpēc tas tā noticis.

Viss sākās pagājušajā vasarā, kad par jauna politiska strāvojuma veidošanu paziņoja sabiedrībā zināmi ļaudis: Viesturs Dūle, hip - hopa mūziķis Gustavo un reklāmklipu guru Čižiks. Viņi sacīja, ka nevēlas samierināties ar saviem vārdiem un pieņēma sev citus. Šie vīri pat pieprasīja, lai valsts izmaina viņu personu datus arī oficiāli.

Kopš tā laika ir pagājis vairāk nekā pusgads, kad beidzot valsts viņiem ir arī sniegusi atbildi, un tā puišiem nav iepriecinoša. „Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments pēc konsultēšanās ar dažādām valsts institūcijām, tostarp Kultūras ministriju, atsūtīja mums iespaidīgu (uz piecām lapām) paziņojumu, ko es saucu par juridisku šļuru. Tā būtība ietverama vienā teikumā: valsts mums neļauj tagadējos uzvārdus mainīt, jo tas, lūk, nesakrītot ar demokrātijas pamatprincipiem,” „Kas Jauns” stāsta Čižiks. Viņš gan uzreiz piebilst: lai arī valsts domā citādi, viņš tomēr uzskata: „Es neesmu režisors Aivars Čivželis ar iesauku Čižiks, esmu režisors Jurgstulajstus!”

Čivzelis – traktors zemes dziļirdināšanai

Taujāts, ko tālāk darīs, Jurgstulajstus paliek domīgs. Tik pēc brīža atzīst: „Tas ir smieklīgi, pat ļoti smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. Mēs domājam, ko darīt. Negribas no tā visa taisīt milzu trobeli, gribas šo lietu atrisināt sirsnīgi un mierīgi. Cilvēki, kas tagad ir pie varas un spaida tās varas podziņas, īsti nesaprot, kas ir demokrātija, ko nozīmē tolerance un personas identitātes brīvība. Tas ir tiešām paradoksāli, ka mūs informē — sak’, tas ir pret demokrātijas pamatprincipiem. Te atliek vien nopurināt neizpratnē galvu. Teikšu konkrēti par uzvārdu, kuru man spiež nēsāt valsts. Čivželis. Pirmkārt, tas ir lietuvisks, otrkārt, tā nozīme ir — „traktors zemes dziļirdināšanai”. Es to gribu nomainīt ar vārdu, kurš sevī ietver īpašības, stāvokļus, kurus novēlu savai būtībai. Manis piedāvātais vārds ir izstrādāts gluži kā Lielvārdes josta. Izmantojot numeroloģiju, vārdā esmu iekļāvis tādus jēdzienus kā „atvērtība”, „mācēšana dzirdēt”, „beznosacījuma mīlestība”, „sirsnība”, „visvienotība” un daudzas citas augstas cilvēka stāvokļa īpašības. Bet Latvijas valsts saka — nē! Viņi paziņo — būsi traktors.”

Viņš teic, ka, protams, ir iespēja vērsties starptautiskā tiesā, kas uzreiz atzīs, ka nav loģikas neļaut cilvēkam „nēsāt” vārdu, kādu viņš vēlas, ja vien tas, protams, neapdraud valsts drošību. „Tas taču ir tikai un vienīgi loģiski! Bet Latvijā uz to nez kāpēc raugās citādāk. Vārdu ir mainījis Rainis - cilvēks, kas veidojis Latvijas valstiskās vērtības, pie kurām tagadējie varasvīri it kā grib pieturēties. Bet ko tad viņi mums neļauj vārdus mainīt? Kaut kāds paradokss,” tā Jurgstulajstus.

Ģimenē Aivaru Čivželi jau sauc par Jurgstulajstu. Režisors gan atzīst, ka sadzīviskā ziņā viņš visu jau sakārtojis, lai būtu Jurgstulajstus. „Esmu papētījis, ka ar trim līdz piecām reizēm pietiek, lai saprātīgs cilvēks atcerētos manu vārdu. Vēl vairāk, ģimenē mani tā sauc, arī kolēģi pieraduši. Viņiem problēmas nerodas. Pat bērns mani tā sauc. Pēc likuma ir tā, ka manai meitai gadījumā, ja tiek mainīts mans uzvārds, arī jāmaina uzvārds. Un te jau būtu divi varianti: vai nu mainīt uz manējo, vai pāriet mātes uzvārdā. Māte (Anna Butele) teica, ka nenovēl meitai savu uzvārdu. Arī meita grib pieņemt tēva jauno uzvārdu. Mūsu ģimene ir vienota šajā jautājumā, problēmas ir tikai sistēmai. Tiešām nesaprotu, kāpēc tikai valstij ir tāda spītība nemainīt manu vārdu. Tas taču ir latviskākais, kas vien var būt, jo šis vārds ir dzimis latviskā, nevis vācu, leišu vai citu tautu domu formā,” stāsta Jurgstulajstus.

Viņš atzīst, ka pēdējā laikā ļoti cītīgi iedziļinājies visās lietās ar uzvārdiem un atklāj aizvien trakākas un trakākas lietas. „Kā tad ir radušies mūsu uzvārdi? Kungi kalpiem savā slinkumā tos deva aptuveni tā: tas dzīvo tuvu kalnam, tātad būs Kalniņš! Ir pie meža — būs Krūmiņš. Krūze, Oliņa, Vāvere, Kaksītis... Kas tās ir par latviskām vērtībām? Tā bija pavirša un bezvērtīga pieeja, kuru mūsu valsts tagad ar visiem spēkiem aizstāv, ņemot talkā pat tādus saukļus kā demokrātijas pamatprincipi. Ja es gribētu mainīt savu uzvārdu uz Puņķīti vai Muļķīti, Nabiņu, Pintiķīti, man droši vien uzreiz nomainītu, bet tagad — Jurgstulajstus — nekādas mainīšanas nebūs,” paziņo režisors un piebilst: „Ir zināmi gadījumi, kad Valodas likuma dēļ cieš pat ne tik „ekstrēmi” valsts izpratnē cilvēki kā mēs. Piemēram, bērnam nevar dot vārdu Otto ar diviem burtiem „t”. Ja sieviete apprecas ar ārzemnieku un maina uzvārdu, viņai to izloka saskaņā ar valodas likumiem, kas skan citādi nekā vīram un bērniem, līdz ar to viņai, izbraucot no valsts ar bērniem, jāpierāda, ka tie ir viņas... Tādu gadījumu, kad cilvēki cieš no Valodas likuma, ir ļoti daudz.”

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva