Vidējais lietu skatīšanas termiņš Administratīvajā rajona tiesā ir 350-400 dienas
Patlaban vidējais lietas izskatīšanas termiņš pirmajā instancē - Administratīvajā rajona tiesā - svārstās ap 350-400 dienām, informēja Administratīvo tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Neimanis.
Neimanis norādīja, ka šī gada 1.aprīlī neizskatīto lietu skaits rajona tiesās bijis 3509, savukārt 11.aprīlī bijušas 3463 lietas. Laikā no pērnā gada 1.jūlija neizskatīto lietu skaits ir samazinājies kopumā par 1734 lietām.
Tikmēr apelācijas instancē, tas ir, Administratīvajā apgabaltiesā šā gada 1.janvārī nebija izskatītas 1682 administratīvās lietas, savukārt 31.martā to skaits bija 1643. Kā norādīja Neimanis, ja rajona tiesa skatīs lietas ātrāk pirmajā instancē, plānojams lietu pieaugums apgabaltiesā.
Tāpat tiesnesis pastāstīja, ka gadījumā, ja apelācijas lieta nav skatāma steidzamā kārtībā, tad apgabaltiesa to skata aptuveni 300-350 dienu laikā no lietas saņemšanas brīža apgabaltiesā.
Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā šogad izskatītas 272 lietas, bet ienākušas 315 lietas. Tātad ir lietu pieaugums, jo daudzos jautājumos var tieši sūdzēties Senātā, apejot apgabaltiesu.
Kopumā Senāta Administratīvo lietu departamentā ievērojams lietu uzkrājums neveidojas, jo, piemēram, pērn tajā bija ienākušas 917 lietas, bet izskatītas 912 lietas. Vidēji Senāts skata lietu 100 dienu laikā, taču ir arī sarežģītākas lietas, kas prasa ievērojamu laiku, pastāstīja Neimanis.
"Biedrības un tiesas mērķis ir samazināt lietas izskatīšanas laiku vēl vairāk - optimāli būtu sasniegt apmēram 200 dienu izskatīšanu pirmajā un otrajā instancē," izteicās biedrības priekšsēdētājs, norādot, ka tas atkarīgs arī lielā mērā no izpildvaras atbalsta, lai samazinātu tiesu personāla mainību, kā arī no likumdevēja darba tiesību jaunrades laukā un pašas tiesas darbības.
Paredzams, ka pirmajā instancē šā gada beigās varētu būt vēl ievērojamāks vidējais izskatīšanas laika samazinājums, uzsvēra Neimanis.
Tomēr viņš atzīmēja, ka kavēšanos ar lietu izskatīšanu pamatā traucē palīgu un sekretāru lielā mainība. Tam par iemeslu ir nesaprātīgā personāla politika - atalgojums nemotivē izvēlēties šo profesiju par pastāvīgu. Taču personāla izglītošanā tiek ielikts ne mazums pūļu, secināja tiesnesis.
LETA/Foto: Shutterstock
