Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 20. un 21. aprīlī
Ķīpsalā izvēlēs Mis un Misteru Latvijā 2012, Rīgas cirkā svinēs Pasaules cirka dienu, uz Liepājas teātra skatuves kāps pavēsta Aleksandra VI ārlaulības meita Lukrēcijas Bordžija. Atvērtas arī vairākas gan klasiskas, gan provokatīvas izstādes, kurās var redzēt gan vīriešu kastrētājas, gan parastas pagales.
Šajās brīvdienās tās nav vienīgās izklaides, ko piedāvā Latvijas kultūras dzīve. Liepājā uzstāsies pasaules pianisma zvaigznes, bet Rīgas Kongresu namā – rokdžeza kulta grupa no Sanktpēterburgas „Billy’s Band”. Savdabīgi un interesanti pasākumi gan sestdien, gan svētdien notiks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zālēs. Un, protams, vēl daudz interesantu norišu… atliek vien izvēlēties.
1. Unikālā krievu ŗokdžeza kulta grupa – „Billy’s Band” Rīgas Kongresu namā
Rīgas Kongresu namā sestdien, 20. aprīlī, pulksten 19.00 uzstāsies Sanktpēterburgas kulta grupa „Billy’s Band”, kura prezentēs savu jauna albumu „Jaunais un vecais”.
Jāteic, ka grupa „Billy’s Band” savā ziņā ir unikāla parādība. Pirmo reizi grupa Latviju apmeklēja pirms trim gadiem, kad Rīgā notika Sanktpēterburgas dienas, un uzstādīja sava veida rekordu. Biļetes uz „Billy’s Band „koncertu izpirka jau tajā pašā dienā, kad tās parādījās pārdošanā.
„Billy’s Band” un tās dibinātājs Billijs Novaks ir viens no Sanktpēterburgas un Maskavas klubu dzīves spilgtākajiem atklājumiem. Īsā laikā grupa ieguva īstenu kulta statusu. Interesanti atzīmēt, ka sākumā kvartets „Billy’s Band” tapa kā „draugiem domāts joks”, underground projekts Pēterburgas naktsklubu bohēmiskajiem saietiem. Šobrīd grupa veiksmīgi uzstājas ar vieskoncertiem, piedalās prestižos mūzikas festivālos, uzstājas televīzijā, kā arī nopietni iesaistās teātru projektos. Pašlaik viņu repertuārā ir stilīgi, no visiem pilnīgi atšķirīgi, mūsdienīgu iestudējumu efektiem piesātināti muzikāli teatrāli uzvedumi.
Šīs grupas mūziku nevar nosaukt par džezu tīrā veidā; tā ir krievu alternatīva aukstajam amerikāņu džezam, Pēterburgas mentalitātes caurstrāvots, ar franču šansona, krievu roka, amerikāņu kantrī, angļu folka, pilsētnieciskās folkloras, blūza, salona svinga, melodiskā rečetatīva elementiem, ar Tarantino filmu muzikālajiem priekšnesumiem...
Pašlaik „Billyš Band” tā ir visvairāk pieprasītā grupa uz krievu rokdžeza skatuves, ar labi zināmo kontrabasista Billija Novaka mazliet aizsmakušo, neiedomājami valdzinošo balsi. Bez viņa šo burvīgo Pēterburgas džeza sajaukumu ar groteskas un sarkasma pieskaņu veido Antons Mateziuss (prātam neaptverama bajāna spēle), Andrejs Rižiks (ģitāras virtuozs) un Mihails Židkihs (lirisks līdz sāpēm un līdz asarām cietsirdīgs saksofons). Pēc pašu muzikantu trāpīga apzīmējuma viņu stils ir provocējošs „ekoloģiskais džezs visaugstākajā uzrāvienā”.
Ja jūs valdzina krievu alternatīvā un intelektuālā, ne tikai popsa, kultūra, tad nenožēlosiet, ka esat aizgājuši uz šo koncertu. Biļešu cena: Ls 7 – 30 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.devro.lv.
„Billy’s Band” Brodvejā: „Povaļajemsja”
2. Cirks Rīgā, Valkā un Alūksnē
Sestdien, 20. aprīlī, tiks atzīmēta Pasaules cirka diena, kuru varam atzīmēt apmeklējot cirka izrādes gan Rīgā, gan Valkā.
* Rīgas cirkā 20. aprīlī pulksten 16.00 būs skatāma īpaša cirka izrāde, kurā ar saviem priekšnesumiem uzstāsies gan Rīgas Cirka studijas „Cirka zvaigžņu fabrika” talantīgie audzēkņi, gan Bērnu un jaunatnes centra „Laimīte” dejotāji, kā arī Latvijas profesionālie cirka mākslinieki un programmas „Planēta CIRKS” viesmākslinieki: Eva Juliya Cgristiie ar maģijas un ilūzijas šovu, mākslinieki ar plēsīgiem un bīstamiem putniem, jātnieks uz zirga, akrobāti un klauns Mr. Pilosyan.
Biļešu cenas: Ls 5 – 12 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv.
* Savukārt Valkas kultūras namā 20. aprīlī pulksten 14.00 viesosies Lietuvas - Maskavas - Ukrainas cirks. Klasiska balansēšana uz naža asmeņiem, ekvilibrists uz apļa, savaldīšanas krekls, komiskais pāris, neparastā žonglēšana, fokusi, klauna zvaniņš un lāsteka - to visu piedāvā cirks, kas Latvijā viesojas pirmo reizi. Būs arī dresēti dzīvnieki - baloži, suņi, gaiļi, boa un citi. Biļešu cena: Ls 2,5.
* Toties svētdien, 21. aprīlī, Lietuvas – Maskavas – Ukrainas cirks viesosies Alūksnē un tā izrādi svētdien pulksten 15.00 varēs redzēt Alūksnes Tautas namā.
3. Pāvesta ārlaulības meita Lukrēcija Bordžija uz Liepājas teātra skatuves
Liepājas teātrī pirmizrāde! Liepājnieki režisora Dž. Dž. Džilindžera vadībā iestudējuši Viktora Igo vēsturisko melodrāmu „Lukrēcija Bordžija”. To varēs redzēt sestdien, 20. aprīlī, pulksten 18.00.
Viktors Igo ir viens no spožākajiem un ietekmīgākajiem 19. gadsimta franču rakstniekiem, un, lai arī pasaulē vairāk pazīstams ar saviem romāniem, Francijā par augstvērtīgāko viņa daiļrades daļu tiek uzskatīta dzeja un dramaturģija, savukārt Latvijā tikai retā Igo luga ir tulkota.
Melodrāma „Lukrēcija Bordžija” sarakstīta 1833. gadā, tās darbība notiek 16. gadsimtā. Luga līdzvērtīga sengrieķu traģēdijai tās vērienīgumā un episkumā – netrūkst ne asiņu, ne mīlestības, tomēr režisors to nedaudz pārveidojis – viņa interpretācijā tapusi nevis vēsturiska, bet gan laikmetīga melodrāma, piešķirot materiālam inovatīvu un savdabīgu skanējumu.
Lukrēcija Bordžija – pāvesta Aleksandra VI ārlaulības meita – tiek saukta par vienu no noslēpumainākajām un valdzinošākajām sievietēm pasaules vēsturē. Vēl tagad vēsturnieki lauž šķēpus, kas īsti bija Lukrēcija – nežēlīga slepkava, kura noindēja visus, kas stājās viņas ceļā, ieberot vīnā saindētu pulverīti no gredzena, kurš rotāja viņas pirkstu, vai nepatiesi savas dzimtas grēkos apvainota jauna sieviete, kura ārkārtīgi mīlēja mākslu un ir sekmējusi kultūras uzplaukumu Renesanses Itālijā.
Lukrēcijas lomā iejutīsies Signe Ruicēna, pārējās lomās būs Kaspars Gods, Mārtiņš Kalita, Egons Dombrovskis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Sandis Pēcis, Rolands Beķeris, Viktors Ellers, Kaspars Kārkliņš, Agnese Jēkabsone, Everita Pjata, Anete Berķe, Ilze Būde, Laura Jeruma un Ilze Jura.
Izrādes scenogrāfs ir Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska un gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis.
Biļešu cena: Ls 2 – 8 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamās „Lukrēcijas Bordžijas” izrādes tikai nākammēnes – 14. un 29. maijā. Sīkāk internetā: www.liepajasteatris.lv .
4. Nacionālā mākslas muzeja pārsteigumi: romantiski koncerti, sarunas un tikšanās
Šajās brīvdienās vairākus aizraujošus, klasiskus un ne tik klasiskus pasākumus piedāvā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Tos apmeklējot, mēs tik tiešām apjautīsim, ka muzejs nav tikai tur izlikto priekšmetu rāma apskatīšana. Muzejs var būt arī savādāks – un sniegt aizraujošu, dinamisku un dziļi emocionālu pārdzīvojumu. Un tas publiku aizrauj arī tad, ja muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā slēgta uz lielo rekonstrukciju.
* Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes iela 57 – 26, Rīgā) sestdien, 20. aprīlī, pulksten 15.00 mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva aicina uz „Sarunu muzejā” izstādē „Skatuve. Mūzika. Deja.”, veltītu pazīstamajai personībai Latvijas kultūras dzīvē – baleta māksliniecei, mākslas vēsturniecei, TV žurnālistei, rakstniecei un pedagoģei Tatjanai Sutai.
* Sestdien, 20. aprīlī, pulksten 19.00 izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) diriģents Kaspars Putniņš un Latvijas Radio koris visus aicina uz koncertu „Debesu atbalsis”, kurā piedalīsies arī sitaminstrumentālisti Ivo Krūskops un Virdžīnija Laube. „Debesu atbalsis” ir veidots kā Tālo Austrumu un Rietumu komponistu saruna par būtisko. Programmā iekļauti japāņu komponistu Toru Takemicu un Tosio Hosokavas, ķīniešu komponista Guo Veņdzjiņa, vācu komponistu Johannesa Brāmsa un Roberta Šūmaņa, kā arī latviešu komponistes Rutas Paideres kordarbi. Biļešu cena: Ls 7 („Biļešu paradīzes” tīklā).
Debesu atbalsis izstāžu zālē „Arsenāls”
* Atsaucoties uz skatītāju īpašo interesi, svētdien, 21. aprīlī, izstādes „Romantisma laiks” noslēguma dienā, pulksten 13.00 Mākslas muzejs „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) aicina uz tikšanos ar pazīstamu Nīderlandes televīzijas raidījumu producentu un mākslas kolekcionāru Jefu Rademekersu, kurš stāstīs par savu kolekciju. Saruna notiks angļu valodā.
Pirms divdesmit gadiem pārdodot savu TV kompāniju, Jefs Rademakerss kļuva par pilna laika mākslas kolekcionāru. Interese, kas radusies, veidojot raidījumus par mākslu, tiekoties ar mākslas vēsturniekiem, izstāžu kuratoriem, izsoļu organizētājiem, īstenojusies vērtīgā mākslas darbu krājumā. Kolekcijas kopējais apjoms ir 120 darbi, un tā ir viena no lielākajām holandiešu un flāmu 19. gadsimta glezniecības privātkolekcijām Eiropā. Tagad šī kolekcija ir atceļojusi uz Rīgu un to vēl pagūt apskatīt tikai šajās brīvdienās. Un ne tikai aplūkot, bet arī tikties ar tās īpašnieku. Biļešu cena: Ls 3 (studentiem, pensionāriem – Ls 1,5).
* Svētdien, 21. aprīlī, pulksten 19.00 Mākslas muzejā „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) Nīderlandes Karalistes vēstniecība un LNMM aicina uz romantisma mūzikas vakaru. Koncertā piedalīsies pianiste Agnese Egliņa, baritons Rihards Millers un „Sinfonietta Rīga” mūziķu kameransambļi.
Romantisms kā virziens filozofijā, mākslā, literatūrā un mūzikā pauž noteiktu attieksmi pret dzīvi. Koncerts mēģinās rekonstruēt šīs sajūtas, piedāvājot klausītāju uzmanībai romantisma meistaru Roberta Šūmaņa un Fēliksa Mendelsona skaņdarbus. Protams, ka vienlaikus arī varēsiet aplūkot izstādi „Romantisma laiks”. Biļešu cena: Ls 5 (skolēniem, studentiem un pensionāriem – Ls 3).
Sīkāk par LNMM un tajā rīkotajiem pasākumiem internetā: www.lnmm.lv .
5. Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā
Šajā nedēļas nogalē Liepājā notiek tradicionālais Pianisma zvaigžņu festivāls. To 1993. gadā aizsāka Liepājas Simfoniskā orķestra bijušais mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis un 20 gadu laikā festivāls ir kļuvis ne tikai par nozīmīgāko gada kultūras sarīkojumu Liepājā, bet arī iekarojis Latvijas profesionāli un mākslinieciski augstvērtīga un prestiža mūzikas festivāla statusu. Satura ziņā festivāls ir unikāls visā Baltijas reģionā.
Sestdien, 20. aprīlī, festivāla publiku priecēs divi koncerti, bet svētdien, 21. aprīlī, notiks lielais festivāla noslēguma koncerts:
* 20. aprīlī Graudu ielas koncertzālē, pulksten 15.00 aizraujošu programmu piedāvās krievu un dāņu pianistu duets – spožā Polīna Fradkina, kas regulāri koncertē gan Krievijā, gan ārvalstīs, kuras ieraksti skan dažnedažādos radio un televīzijas kanālos un kurai savus opusus ir veltījuši daudzi mūsdienu komponisti, un viens no vadošajiem savas paaudzes dāņu pianistiem Pols Rozenbaums, kas ar saviem koncertiem un piedalīšanos dažādos ievērības cienīgos festivālos apceļojis ASV, Eiropu un Meksiku. Dueta izpildījumā skanēs Igora Stravinska, Morisa Ravela, Frīdriha Kūlava arī Edvards Grīga skaņdarbi.
* Savukārt 20. aprīlī pulksten 18:00 Liepājas Latviešu biedrības namā koncertu sniegs reiz presē par „tīģeri pie taustiņiem” nodēvētā britu džeza pianista Džūliana Džozefa trio. Kaut pats meistars Liepājā viesosies jau ceturto reizi, tieši šī būs unikāla iespēja šeit dzirdēt dižo džezmeni muzicējam ar savu slaveno trio (basists Džaspers Hoibijs un bundzinieks Marks Mondesirs).
Tīģeris pie taustiņiem - Džūlians Džozefs
* Svētdien, 21. aprīlī, pulksten 18.00 Liepājas Latviešu biedrības namā notiks festivāla lielais noslēguma koncerts. Tajā Liepājas Simfoniskais orķestris muzicēs kopā ar ārvalstu viesiem – pieredzes bagāto īru pianistu Maiklu O’Rurku, uzlecošo lietuviešu zvaigzni Kasparu Uinsku, kas jau sniedzis augstu novērtētus koncertus pasaules slavenākajās koncertzālēs, un krievu Aleksandru Lubjancevu – vairāku starptautisku konkursu uzvarētāju, kura dēļ 2011.gadā Čaikovska konkursā izcēlās plašu rezonansi pasaules presē guvušais žūrijas skandāls.
6. Skaistumkonkurss, modes skates, rotas un austrumu paklāji Ķīpsalā
Šajās brīvdienās Ķīpsalas izstāžu hallēs jau 18. reizi notiek starptautiskā izstāde „Mode un tekstils 2013”, kas piedāvā plašu ekspozīciju, rokdarbu meistarklases, stila konsultācijas, modes skates, kā arī jaunākās pavasara/vasaras sezonas kolekcijas un jauno modes mākslinieku konkursu „Habitus Baltija 2013”.
Plašu apģērbu un to aksesuāru, trikotāžas izstrādājumu, ādas galantērijas, mājas tekstila, audumu, dzijas, šūšanas piederumu un tekstilizstrādājumu aksesuāru, dažādu rūpniecisko iekārtu klāstu izstādē piedāvās ražotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Turkmenistānas, Itālijas, Somijas, Spānijas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Indijas un citām valstīm.
Turkmēņu nacionālajā stendā būs eksponēti rokām austi vilnas dzijas paklāji, kas ir slaveni ar senajām aušanas tradīcijām, skaistumu un izturību. Itāļu uzņēmumi prezentēs Itālijā ražotas zīda šalles un kaklasaites. Vecāki savām atvasēm varēs izvēlēties Latvijā ražotu bērnu apģērbu par demokrātiskām cenām. Rotu mākslinieces no Lietuvas un Latvijas prezentēs aksesuārus gan sievietēm, gan vīriešiem. Tās ir tikai nedaudzas lietas, kas šajās brīvdienās tiek piedāvātas Ķīpsalā. Būs arī rokdarbu ekspozīcija un meistarklases
Sestdien, 20. aprīlī, 13. jauno modes mākslinieku konkursā „Habitus Baltija 2013” savas tērpu kolekcijas prezentēs jaunie modes mākslinieki no Latvijas, Norvēģijas, Somijas, Itālijas, Lielbritānijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm un cīnīsies par ievērojamu balvu fondu. Sākums pulksten 11.30, apbalvošanas ceremonija – pulksten 18.00.
Savukārt svētdien, 21. aprīlī, Ķīpsalā ikvienam interesentam būs iespēja vērot sacensību par Latvijas skaistuma karalienes kroni, cīņu par „Misters Latvija” titulu un „Mis un Misters Latvija 2012” ceremoniju. Šogad konkursā par skaistāko Latvijas jauniešu titulu sacentīsies septiņas meitenes un seši puiši. Skaistumkonkurss norisināsies no pulksten 11.30 līdz 17.00.
Izstādes darba laiks: 20. aprīlī no pulksten 10.00 līdz 18.00, 21. aprīlī – no pulksten 10.00 līdz 16.00. Biļešu cenas: Ls 3 (skolēniem, pensionāriem – Ls 2). Sīkāk internetā: www.bt1.lv .
7. Izstāžu ceļvedis: sievietes – vīriešu kastrētājas, kaktusi Pārdaugavā, pagales un saule
* Rīgas mākslas galerijā „Alma” (Rūpniecības ielā 1) līdz 17. maijam ir skatāma provocējošā jaunā latviešu mākslinieka Kristiana Brektes izstāde „Uzmācību neirozes un kastrācijas draudi”. „Almā” izstādīti mākslinieka - nemiernieka jaunākie darbi - desmit akvareļi un divi objekti, kuru tēma ir morāle, seksualitāte un izvirtība.
* Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā (Kandavas ielā 2, Pārdaugavā) līdz 28. aprīlim apskatāma krāšņi ziedošo kaktusu izstāde, kurā varēs iepazīties ne tikai ar Botāniskā dārza kolekciju, bet arī ar Kaktusu un citu sukulentu biedrības entuziastu augiem. LU Botāniskajā dārzā par pavasara sākumu vēsta kaktusu un citu tuksnešu un pustuksnešu augu ziedēšanas sākšanās.
* Mākslas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28, Rīgā) līdz nākamās nedēļas nogalei ir iespēja redzēt Eiropā novērtētā latviešu gleznotāja Paula Postaža personālizstādi, kurā būs eksponēti jaunākie autora darbi. Paulis Postažs, esot jau gados jauns mākslinieks, (dzimis 1976. gadā) guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
* Vēl tikai šo mēnesi romantiskajā Kalnciema ielas kvartālā (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī, Pārdaugavā) ir skatāma mākslinieku grupas „Kokons” izstāde „Simetrija”, kuras autori ir Baiba Rēdere (glezniecība), Linda Freiberga (glezniecība), Gundega Strautmane (konceptuālā māksla, tekstilmāksla), Ilva Kalnroze (glezniecība), Elita Vansoviča (zīmējums), Signe Žeļezņaka (tekstilmāksla), Māris Subačs (zīmējums, teksts), Armands Grundulis (laikmetīgā māksla) un Ramona Pēkšēna (stikls). Izstādes koncepcija, iespējams, izteikta Māra Subača tekstā: „Reiz divi eņģeļi skatījās viens uz otru: „Mums abiem vienādi pieder Dievs,” viņi teica un nostājās simetriski pret kaut ko. Kaut kas neiebilda. Eņģeļi tur stāv vēl joprojām.” Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
Simetrija Kalnciema ielas kvartālā (LTV „Panorāma”)
* Klasiskās mākslas galerijā „Antonija” (Brīvības ielā 157, Rīgā) atklāta mākslinieka Valda Buša jaunāko un arī senāko gleznu izstāde „Ar sauli...” Darbu autoram gadu skaits tuvojas devītajam gadu desmitam, bet viņa darbi joprojām pārsteidz ar ekspresīvi spožajām un dzīvespriecīgajām krāsām, kas darbos ienes saules spožumu. Viņa iemīļotais žanrs ir ainava. Sīkāk internetā: www.antonia.lv .
* Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja krodziņā „Dāre” mākslinieks Ojārs Feldbergs atklājis savu izstādi „Dažādas pagales”. Pie sienām, uz pelēku kartonu fona, kaņepāju auklās mākslinieks iekāris desmit dažādas pagales – ievas, lazdas, bērza, alkšņa, ceriņa, kastaņa, blīgznas, ābeles, oša un gobas.
Kasjauns.lv/Foto: publicitātes foto, Evija Trifanova/LETA
