Administratoru asociācija: maksātnespējas procesus ietekmē leģitīmi fiktīvie kreditori
Ja maksātnespējas procesa laikā parādās fiktīvs kreditors, kura prasījums ir pamatots ar tiesas lēmumu, kurš pieņemts, neizvērtējot prasījumu pēc būtības, administratoram nav likumisku iespēju aizstāvēt pārējo kreditoru intereses, norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes loceklis Andris Daugaviņš.
„Piemēram, maksātnespējīgā uzņēmuma „Zeus” procesā varētu iestāties situācija, kad atgūtā nauda būs jāizmaksā personai, kuras prasība pamatota ar tiesneša lēmumu par saistības piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, kaut arī iepriekš nevienā uzņēmuma dokumentā sadarbība ar konkrēto personu nav fiksēta. Un tas nozīmē, ka Rīgas Domei visticamāk netiks atmaksāta neveiksmīgi ieguldītā nauda,” bažas par Maksātnespēja likuma nepilnībām, kas ietekmē godprātīgu kreditoru intereses, pauž A.Daugaviņš.
Kā norāda maksātnespējas procesa administrators, šādas situācijas iespējamas, kad tiesnesis pieņem lēmumu, nepārbaudot kreditora prasījumu pēc būtības, kā to šobrīd paredz Civilprocesa likums. „Pēdējo pāris gadu laikā gan manā, gan manu kolēģu praksē sastopami gadījumi, kad acīmredzami fiktīvs kreditors panāk savu it kā likumīgu kreditora tiesību aizsardzību, tādējādi nodarot zaudējumus citiem kreditoriem,” akcentē A.Daugaviņš, piebilstot, ka ar labiem nodomiem ieviestās normas Civilprocesa likumā, kas paredzētas, lai paātrinātu civiltiesisku strīdu izskatīšanu tiesā, maksātnespējas procesos nereti tiek izmantota ļaunprātīgi – mākslīgi radot iepriekš nepastāvējušas saistības.
Maksātnespējas procesa administratora rīcību, lai cīnītos ar šādiem gadījumiem, ierobežo likums, nosakot, ka kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt tikai tad, ja parādnieks ir jau izpildījis saistības.
„Virkne negodprātīgu parādnieku izmanto šo Maksātnespējas likuma normu savtīgu interešu īstenošanai,” norāda A.Daugaviņš. „Nereti šādu tiesas lēmumu iegūst parādnieka iepriekšējai valdei pietuvinātas personas, kas savstarpēji vienojušās. Piemēram, viens uzņēmējs iesniedz tiesai pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret sev pazīstamu parādnieku, kas patiesībā nemaz nav parādnieks. Tiesnesis pārbauda pieteikuma atbilstību civilprocesa nosacījumiem un atzīst parāda esamību, kas pamatots ar fiktīvu līgumu un no tā izrietošām parādsaistībām. Tādējādi ir iegūts tiesas nolēmums, kuru administratoram jāizpilda, un fiktīvais naudas aizdevējs jāiekļauj kreditoru sarakstā,” stāsta maksātnespējas procesa administrators. Ja šāds – leģitīms pēc fakta, tomēr fiktīvs pēc būtības – kreditors iegūst tiesas lēmumu par pietiekami lielu „parāda” summu, maksātnespējas process kļūst manipulējams no viena kreditora puses, uzskata A.Daugaviņš.
Taču nelielas izmaiņas Maksātnespējas likumā dotu administratoram tiesības šādos gadījumos detalizēti pārbaudīt kreditoru prasījumus, lūdzot iesniegt darījumus apstiprinošus dokumentus un pierādījumus par naudas plūsmu nevis tikai tiesas nolēmumu.
Maksātnespējas likumā būtu jānosaka, ka gadījumos, kad par prasījumu ir taisīts lēmums par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bet administrators konstatē, ka šāds prasījums nav pamatots, kreditoram būtu pienākums pierādīt kreditora prasījuma pamatotību pēc būtības.
Karlīna Timofejeva, Foto: Shutterstock
