Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks
Baltijas resnākais dižozols – Kaives Senču ozols Tukuma novadā 40 gadu laikā kļuvis resnāks vairāk nekā par metru. Ja 1974. gadā tā apkārtmērs bija 9,35 metri, tad tagad jau 10,40 metri. Tas nozīmē, ka ozola stumbrs gada laikā piebriest resnumā apmēram par diviem centimetriem.
Jaunākais dižozola stumbra apmērījums veikts šī gada 1. maijā, Kasjauns.lv informēja Latvijas Pertroglifu centrs. Tas apliecina, ka ozola stumbrs turpina piebriest ar ātrumu apmēram divi centimetri gadā.
Tā izaugsme pēdējo 40 gadu laikā skaitļos ir šāda: 1974. gadā - 9,35 metri, 1985. gadā - 9,80 metri, 1993. gadā - 10,10 metri, 2006. gadā - 10,26 metri, bet tagad jau 10,40 metri. Ozols turpina zaļot un piebriest. Jāpiebilst, ka Kaives dižozols ir populārs un diezgan viegli sasniedzams tūrisma objekts.
Kaives dižozolam pagājušā gadsimta divdesmitajos gados zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bijis aptuveni 70 metri, augstums - apmēram 17 metri. Ozols aug joprojām, tomēr no ceļa uzreiz nav ieraugāms.
Domājams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos.
Kā senlatviešu kulta vieta tas iekļauts arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Bet kā valsts nozīmes dižkoks atrodams īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Kaives senču ozols ir vienpadsmitais resnākais un pats apjomīgākais ozols Baltijā un visā Austrumeiropā. Par tā patieso vecumu ir atšķirīgas domas, daži to vērtē kā 800 – 1000 gadu vecu. Sadodoties rokās, ozolu var aptvert deviņi pieauguši cilvēki.
Kasjauns.lv/Foto: Latvijas Petroglifu centrs
