Birokrātijas dēļ vidusskolēnam Reinim neļauj kārtot vēstures eksāmenu
Nepatīkamu starpgadījumu piedzīvoja Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas profesionālās vidusskolas audzēknis Reinis Blaus. 24. maijā viņš devās uz vēstures eksāmenu, bet pie tā kārtošanas netika pielaists. Izrādās, ka eksāmens viņam bija jākārto skolā, kurā viņš vairs nemācās, - Draudziņas ģimnāzijā.
Audzēkņa vārds pēkšņi pazūd no eksaminējamo saraksta
Birokrātisko neizdarību dēļ vēstures eksāmens Reinim tagad būs jākārto tikai nākamgad. „Sajūta bija diezgan muļķīga. Jutos vīlies un dusmīgs,” atceroties savas sajūtas 24. maija rītā, Reinis sacīja „ Latvijas Avīzei”. Puiša vārds no eksaminējamo saraksta vienkārši bija pazudis
Izrādās, šis nav vienīgais gadījums, kad skolēniem vai arodskolu audzēkņiem radušās problēmas tāpēc, ka viņi kādu iemeslu dēļ nav iekļauti eksāmenu kārtotāju vidū, raksta „ Latvijas Avīze”. Valsts izglītības satura un eksaminācijas centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža gan saka: lielākajā daļā šādu gadījumu eksāmena rītā problēmas tiek atrisinātas, un jaunieši tomēr tiek pie iespējas kārtot eksāmenu. Reiņa gadījumā gan tā nebija.
Par laimi, puisis šogad absolvē tikai pirmo kursu profesionālajā koledžā, bet eksāmenu vēlējās kārtot tāpēc, ka saskaņā ar skolas izglītības programmu viss vidusskolas vēstures kurss tiek apgūts jau pirmajā mācību gadā. Ja līdzīga ķeza būtu gadījusies vidusskolas 12. klases beidzējam, kam sertifikāts par nokārtotu eksāmenu nepieciešams iestājai augstskolā jau šovasar, bēda būtu lielāka. Tomēr arī Reinis ir norūpējies par to, ka nākamgad nāksies eksāmenam „visu mācīties no jauna”.
Sistēmas kļūdījās, pedagogi nekontrolēja…
Skolēni, kas vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, tiem piesakās jau janvārī. Skola, kas ievadījusi visus datus par saviem skolēniem Valsts izglītības informatizācijas sistēmā, pēc tam tajā atzīmē visus skolēnus, kuri pavasarī kārtos eksāmenus. Pēc tam sistēma pati pārkopē attiecīgo skolēnu vārdus valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, kas izveido eksāmena kārtotāju saraksta gala versiju. Parasti šī sistēma strādā labi, taču izrādās, ka problēmas var būt gadījumos, ja skolēns pieteicies mācībām vairākās skolās vai arī mācību gada vidū mainījis skolu. Reinis bija pārgājis no Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāzijas uz profesionālo vidusskolu, tomēr dokumenti līdz galam netika nokārtoti. No ģimnāzijas viņu atskaitīja tikai janvārī, „Latvijas Avīze” apraksta, kā šāda situācija varēja rasties .
„Skolai, no kuras skolēns aiziet vai ir atskaitīts, uzreiz būtu viņš jāizdzēš no savas datu bāzes, kas šoreiz netika izdarīts,” stāsta Ilgaža. Reiņa gadījumā sistēma „nolēma”, ka puisim jāliek eksāmens ģimnāzijā, nevis skolā, kur viņš reāli mācās.
„Protams, tā ir muļķīga situācija, ka audzēknis atnāk uz eksāmenu, bet nevar to nokārtot. Mūsu kļūda bija tā, ka nepārbaudījām sarakstu. Taču saraksts bija izlikts redzamā vietā un katrs audzēknis pats varēja pārbaudīt, vai tajā ir iekļauts,” teica profesionālās vidusskolas direktora vietniece Līvija Ziemele. Savukārt VISC pārstāve Ilgaža uzsvēra, ka profesionālajai skolai jāpārbauda eksāmenu kārtotāju saraksts jau laikus.
„Vairs neko nevar darīt”
„Visos gadījumos, kad bērniem radušās problēmas ar pieteikumu eksāmenam, tā bijusi skolas vaina,” ir pārliecināta Ilgaža. Esot gadījumi, kad skolas vienkārši aizmirst pieteikt skolēnus eksāmenam. Taču parasti šādas problēmas tiekot atrisinātas jau eksāmena rītā.
„Ja bērns nav vainīgs un ir pieteicies eksāmenam, mēs darām visu, lai viņš neciestu,” saka Ilgaža. Taču Reinim piektdienas rītā skolā apgalvots, ka „vairs neko nevar darīt”.
Par to skola pārliecinājusies pērn, kad bijusi problēma ar eksāmenu kārtošanu kādai audzēknei, kas iesākusi mācības nevis gada sākumā, bet vēlāk. VISC esot atteicies meiteni iekļaut sarakstā eksāmena dienā, stāstīja Ziemele.
Pilnu rakstu lasiet www.la.lv
