Radošo savienību plēnumam aprit 25 gadi

Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe aģentūrai LETA pauda, ka joprojām ir tik pat daudz kāpēc, kā, kad un cik ilgi vēl jautājumu, kā tas bija pirms 25 gadiem, kad šos jautājumus plēnumā uzdeva dzejnieks Jānis Peters.

"Tikai patlaban mēs neesam izolēti un atrauti no pārējās pasaules. Mums ir sava valsts, kurā varam veikt katrs savas izvēles," pauda Bluķe.

LRSP aicina novērtēt un pateikties visiem tiem, kam bija spējas un drosme pirms 25 gadiem divās jūnija dienās satricināt totalitārisma pamatus un pamodināt ticību nākotnei, ticību savas valsts iespējamībai, un neskatoties uz daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem, skatīties kā no šodienas var tikt uz priekšu, lai toreiz iegūto nepazaudējam.

Jūnija pirmajās dienās aprit 25 gadi, kopš divām ļoti īpašām dienām Latvijas vēsturē. Toreiz 1988.gada jūnijā padomju Latvijas radošā inteliģence sarīkoja sanāksmi "Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos". Sabiedrībā šo kopsapulci, kurā runāja arī zinātnieki, inženieri, ārsti, pārvaldes aparāta darbinieki un juristi, sāka saukt par Radošo savienību plēnumu.

Pirmo reizi atklāti tika apspriestas latviešu tautas 20.gadsimta vēstures problēmas, tautas dramatiskais stāvoklis ekonomikas, politikas, demogrāfijas un kultūras jomā. Mavriks Vulfsons nolasīja Molotova-Ribentropa pakta slepenos protokolus, atklāti paziņojot, ka Latvija ir okupēta. Līdz ar to pieņemtā rezolūcija iezīmēja ceļu uz demokratizācijas procesu virzību Latvijā un kļuva par Latvijas Tautas frontes dibināšanas ierosinātāju.

Pēc šīm divām dienām Latvija bija kļuvusi citādāka. Plēnums ielika pamatus Trešajai atmodai un Latvijas ceļam uz neatkarības atjaunošanu. Ziņas par latviešu inteliģences sanāksmi izskanēja tālu pasaulē. Saieta rezolūcija tika nogādāta Maskavas Kremlī, citātus no runām atreferēja ārvalstu masu mediji.

Šodien Latvijas radošo profesiju aprindās ir ienākušas jaunas paaudzes. Latvijā dzīvojošie mākslinieki joprojām spēj radīt izcilus starptautiski godalgotus un atzītus mākslas darbus. Ir piepildījušies daudzi 1988.gada sapņi un cerības. Radošās savienības ir pārstāvētas gan svarīgākajos nacionālās kultūras attīstības procesos, gan starptautiskās organizācijās kā UNESCO nacionālās komisijas Asamblejā, Baltijas asamblejā, katra savienība atsevišķi ir pārstāvēta un darbojas nozares nacionāla un starptautiska mēroga organizācijās.

Bluķe minēja, ka radošās savienības joprojām ir spēks, kas svarīgos un izšķirošos brīžos spēj vienoties un strādāt kopā. "Tomēr upe, kurā šodien stāvam, ir pavisam citādāka. Latvijai joprojām ir jāizšķiras, pa kādu ceļu iet, kā saglabāt un attīstīt neatkarību atguvušo valsti, tās kultūru, tostarp zinātni, ekonomiku un cilvēku potenciālu," pauda LRSP valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī norāda, ka joprojām aktuāls ir jautājums par Latvijas valsts pamatvērtībām - latviešu valodu un kultūru.