Latvijas pilīs atdzīvojas spoki, festivāls "Zemlika" un kafeja Kandavā: ko darīt 29. un 30. oktobrī?
Sestdienas vakarā atdzīvosies pils spoki, glaunās pilsdāmas un švītīgie baronlielkungi pilīs un muižās, jo tur noritēs gadskārtējā Leģendu nakts. Savu skanējumu pilnā varenībā parādīs cimboles šim mūzikas instrumentam veltītajā festivālā. Kandavā smaržos kafija un tēja šiem dzērieniem veltītajos svētkos.
7. Izstāžu ceļvedis: sieviete laikā Daugavpilī, Lāčplēša kavalieri Liepājā un etnogrāfiskie latvieši Rīgā
7. Izstāžu ceļvedis: sieviete laikā Daugavpilī, Lāčplēša kavalieri Liepājā un etnogrāfiskie latvieši Rīgā
* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Sporta ielā 2, Rīgā) skatāmas četras jaunas personālizstādes, kuru autori ir mākslinieki Ojārs Pētersons, Evita Vasiļjeva, Jānis Dzirnieks un Krišs Salmanis. Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona personālizstādē „second hand” redzamas fotogrāfijas un kādreiz lietoti ikdienišķi objekti, kas var būt patstāvīgi darbi, bet mijiedarbojoties veido jaunu tēlu. Amsterdamā dzīvojošās latviešu mākslinieces Evitas Vasiļjevas personālizstādē „Līdz pusei rozā” izvietotas šķietamā kustībā esošās skulptūras. Jāņa Dzirnieka izstāde „Gaidot nākamo minūti” ir interaktīva instalācija, kas attīstīsies ar katru apmeklētāju. Savukārt Kriša Salmaņa izstādē „Skilando” skatāms videodarbs, kas tapis mākslinieku rezidencē Kamijamā, Japānā. Sīkāk internetā: www.kim.lv.
Laikmetīgās mākslas izstādes centrā „kim?”
* Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) līdz nākamā gada 17. septembrim skatāma izstāde „Versija: latvieši. 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde” par 1896. gada Latviešu etnogrāfisko izstādi. Pirms 120 gadiem Rīgā norisinājusies Latviešu etnogrāfiskā izstāde bija viens no vērienīgākajiem latviešu kultūras pasākumiem 19. gadsimtā ar nepārprotamu pieteikumu atrasties līdzās citām nācijām vēstures un valodas vērtības, nacionālās kultūras sasniegumu, saimniecisko centienu ziņā.
Izstāde spilgti apliecināja pieaugošo nacionālo pašapziņu, rādīja kultūras mantojuma savdabību, latviešu versiju par vēsturi un sasniegumus dažādās laikmetīgās kultūras jomās.
.
* Grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24, Rīgā) skatāma gleznotāja Andreja Bovtoviča (dz. 1959) izstāde, kas veltīta Latvijas valsts 98. dzimšanas dienai. Ekspozīcijas lielajos darbos risināti filozofiski skatījumi gan alegorijās, gan tiešos tēlojumos. Mākslinieka gleznās redzamas gan Latvijas ainavas („Daugavas loki”, „Ozols”, „Zvārtas iezis”), gan mēs paši („Sieviete ar glāzi vīna un atlantiem”, „Rīgas kanāls ar kuģīti”). Glezniecībā Andrejs Bovtovičs ir ražīgs ainavists, nereti viņa darbos jaušams ironisks skatījums, neparasti „skatu punkti” un situācijas, kuras latviešu glezniecībā risina vien retais mākslinieks.
.
* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma mākslinieka Andreja Gorgota izstāde „Sieviete laikā”. Andrejs Gorgots dzimis 1951. gadā Krievijā, bet deviņdesmito gadu sākumā pārcēlies uz Latviju. Sākotnēji dzīvojis un darbojies Jūrmalā, taču vēlāk pārcēlies uz Latgali – dzīvo un radoši strādā Krāslavā.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņš absolvēja Sverdlovskas mākslas skolu Krievijā un ieguva profesionālo mākslinieka izglītību. Mākslinieks sevi uzskata par neoakadēmiskā virziena piekritēju ar sirreālisma, jūgendstila un avangarda elementiem. Izstāde būs skatāma līdz 20. novembrim. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.
* Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) līdz 27. novembri skatāma Latvijas Kara muzeja ceļojošā izstāde „Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimenes”, kuru papildina arī fotogrāfijas un priekšmeti no Liepājas muzeja krājuma un Jura Raķa kolekcijas.
Tajā atspoguļota arī Lāčplēša kara ordeņa kavaliera - liepājnieka Jēkaba Klaviera (1865 - 1937) personība. Tāpat izstādē eksponētas 1919. gada fotogrāfijas, kurās redzami Liepājas aizstāvji, slavenais bruņuvilciens „Kalpaks” un citas ar Brīvības cīņām un Liepājas atbrīvošanu saistītas epizodes. Interesenti var iepazīties arī ar 46 Liepājas aizstāvju, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfijām.
.
