Koncerts Tiguļkalnā pulcē vairāk klausītāju nekā pērn. FOTO

Bruņojušies ar saliekamiem krēsliem, segām, un pat piepūšamiem matračiem, sestdien Talsu augstākajā virsotnē – Tiguļkalnā –, kur savulaik atradušās mājas arī komponista Raimonda Tigula dzimtai, kāpa vismaz 700 mūzikas mīļotāju gan no tuvējās apkārtnes, gan Rīgas un citām pilsētām, lai ļautos dabas un mūzikas valdzinājumam. Realizējot Raimonda Tigula ieceri, nodibinājums „Pasaules mūzikas un mākslas fonds” sestdien Talsos jau otro reizi realizēja brīvdabas projektu „Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”, kurā skanēja pašmāju un ārvalstu tautas mūzika, no zaļā ozolu ieloka vedinot uz Melnās jūras un Gruzijas kalnu plašumiem. Līdzās pašmāju profesionālās mūzikas izpildītājiem, ar kuriem Tiguls jau sadarbojies iepriekš, Tiguļu kalnā kāpa arī viesi no Gruzijas – vīru vokālais kvartets „St. Panteleimon Chanters”. Koncertā bija dzirdami gan garīgās, gan laicīgās mūzikas dziedājumi, kas skaņkārtās sasaucās ar Raimonda Tigula jaundarbiem „Rīgas Saksofonu kvarteta” un profesionālā stīgu kvarteta „Sinfonietta Rīga” izpildījumā. Brīvdabas sajūtās dalījās arī mūziķu apvienība „Xilem TRIO” un jauniešu koris „Kamēr…”, kā arī tika turpināta komponista sadarbība ar dziedātāju Kristīni Kārkli-Puriņu, meklējot austrumnieciskās nokrāsas pašmāju tautas mūzikā un tās daudzveidīgajā skanējumā.

Kasjauns.lv koncerta klausītāju vidū manīja kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, komponistus Zigmaru Liepiņu, Kārli Lāci, dziedātāju Mirdzu Zīveri, aktrisi Mariju Bērziņu, producenti Elīnu Doļģi, radio balsis Gustavu Terzenu un Eduardu Švānu, satiksmes un kultūras ekspertu Paulu Timrotu un citus. Tie, kas koncertu apmeklēja otro reizi, zināja salīdzināt, ka apmeklētāju kļuvis apmēram divas reizes vairāk. Piemēram, TV3 ziņu vadītājs Arnis Krauze pauda prieku par projekta popularitāti, atklājot, ka uz koncertu kā zinātājs ieradies jau laikus, lai ieņemtu labāko vietu, kas nozīmīga priekšnesuma pilnvērtīgai baudīšanai. „Ja pareizi apsēdies, esi iekšā visā priekšnesumā Daži klausītāji bija ieradušies arī no Vidzemes, mērojot vairāk nekā 300 kilometru lielu attālumu.