Politiskā lobēšana joprojām pelēkā zona
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) novērojumi liecina, ka patlaban lobētāji kļūst arvien profesionālāki, taču lobēšanas iespējas tiek meklētas caur privātiem kontaktiem un lobēšanā ir liela pelēkā zona, šodien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē atzina KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Apakškomisijā šodien atbildīgie institūciju pārstāvji diskutēja par Lobēšanas atklātības likumprojekta saskaņošanas gaitu. Jau ziņots, ka valdība martā līdz 31.decembrim pagarināja termiņu, līdz kuram KNAB jāiesniedz Ministru kabinetā Lobēšanas atklātības likumprojekts. Jau toreiz birojs norādīja, ka likumprojekta saskaņošana ar ieinteresētajām institūcijām ir izrādījusies krietni sarežģītāka, jo par daudziem fundamentāliem jautājumiem vienošanās joprojām nav panākta un kompromisu meklēšanas process turpinās.
Arī šodien Saeimas apakškomisijā nekas nebija mainījies un no klātesošo diskusijām izrietēja, ka likumprojekta saskaņošana nevedas, jo atsevišķām institūcijām ir savi iebildumi. Kurpniece pat paziņoja, ka būtu daudz racionālāk, ja turpmāk šī likumprojekta izstrādi pārņemtu Saeima.
Kurpniece arī atzina, ka, pēc KNAB novērojumiem, šobrīd lobētāji meklē iespējas, kā iedarboties uz valsts amatpersonām nevis caur publiskiem ietekmēšanas līdzekļiem, bet ar individuāliem kontaktiem ietekmējot valsts amatpersonu lēmumu pieņemšanu.
"Ņemot vērā to, ko mēs zinām par lobēšanu, ne tiešu pētījumu veidā, bet no tās informācijas, ko vācam kopā, - ir pilnīgi skaidrs, ka lobētāji kļūst arvien profesionālāki un viņi meklē iespējas, kā iedarboties uz valsts amatpersonām nevis caur sabiedriskajām apspriešanām, nevis caur publiskiem ietekmēšanas līdzekļiem, kādus var izmantot jebkurš, bet individuāli sastopoties un ietekmējot valsts amatpersonu lēmumu pieņemšanu. Tādēļ esmu diezgan strikti pārliecināta, ka ir ļoti liela pelēkā zona, par kuru mēs neko nezinām," uzsvēra Kurpniece.
Uzklausot iesaistītās puses, apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) aicināja likumprojekta izstrādē iesaistītās puses izanalizēt iebildumus un sniegt konstruktīvus priekšlikumus, nevis kārtējo reizi lūgt pagarināt termiņu likumprojekta iesniegšanai.
Taujāts par iespējām Saeimai pārņemt likumprojekta izstrādi, Loskutovs (V) teica, ka tik sarežģīta likumprojekta izveidošanā, kas skar teju visu izpildvaru un pašvaldības, nepieciešams ievērot parastu izstrādes procedūru, proti, ar virzīšanu caur valsts sekretāru sanāksmi un valdību.
KNAB izstrādātajā likumprojektā ir noteikts, ka lobēšana ir privātpersonas atklāta un tiesiska darbība ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā.
Dokumenti, kuru satura ietekmēšana ir saistāma ar lobēšanu, ir ārējie normatīvie akti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, Latvijas oficiālā viedokļa dokumenti starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās, Saeimas lēmumi, Saeimas deputātu patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi vai pieprasījumi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes politiskie lēmumi, iekšējie normatīvie akti, kā arī Ministru kabineta iekšējie tiesību akti vai Ministru kabineta rīkojumi.
Tāpat likumprojektā tiek noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par lobēšanas darbībām. Informāciju reģistrē publiskās varas institūcijas pārstāvis, un šī informācija ir jāpublicē attiecīgās institūcijas mājaslapā. Savukārt lobētājam ir pienākums identificēt sevi un organizāciju, ko tas pārstāv, kā arī atklāt, kuras personas interesēs tiek veikta lobēšana.
Definējot tiesiskas lobēšanas pamatprincipus un nosakot konkrētus pienākumus un aizliegumus gan lobētājam, gan publiskās varas pārstāvim, tiesiska lobēšana tiek skaidri nošķirta no Krimināllikumā paredzētās noziedzīgās darbības saistībā ar pretlikumīgu tirgošanos ar ietekmi.
LETA, Foto: Bulls Press
