No bankas konta mistiski pazūd nauda. Esiet modri!
Nauda no bankas konta var pazust arī tad, ja jūs internetā neveicat nekādas sarežģītas finanšu operācijas – tikai internetbankā samaksājat komunālos rēķinus un iepērkaties tuvākajos veikalos. Tāpēc rūpīgi jāseko līdzi savam bankas konta stāvoklim un rezervētajiem maksājumiem.
Attīstoties tehnoloģijām, vairojas arī veidi, kādos noziedznieki cenšas piekļūt banku kontiem. Šādi gadījumi arvien biežāk tiek fiksēti arī Latvijā. Maksājumi, kas veikti no konta, jākontrolē rūpīgi. Pamanot neizprotamus darījumus, jāziņo bankai, raksta laikraksts „Diena”.
Pusgada laikā nemanāmi pazūd vairāki desmiti lati
Līga (vārds mainīts) „Dienai” pastāstīja, ka par naudu bankas kontā līdz šim neuztraucās. Viņa interneta banku lietojusi tikai, lai norēķinātos par komunālajiem maksājumiem un veiktu dažus citus rēķinus. Tomēr pēdējā pusgada laikā arvien biežāk sievieti sāka mākt aizdomas par to, ka ar naudas kontu kaut kas īsti nav kārtībā.
„Dienu pirms algas gāju uz veikalu, skaidri zināju, ka manā „Swedbank” kontā jābūt 15 latiem. Maksāju ar karti, taču pēkšņi man saka, ka kartē nepietiek naudas. Dzīvoju Kauguros, un turienes mazajos veikalos ļoti bieži aparāts vienkārši nenostrādā. Sākumā domāju, ka tā ir tehniska kļūme, bet, kad man trešo reizi pateica, ka nepietiek naudas, gāju uz mājām skatīties interneta bankā,” stāsta Līga.
Internetbankā Līga konstatējusi, ka 15 latu vietā kontā ir tikai divi. Sievietes uzmanību piesaistījis neparasts rezervētais maksājums, kurā parādījusies ārzemju interneta adrese, kā arī dažas citas līdz šim nezināmas adreses. „Protams, ja iepērcies Maksimā vai Rimi, to uzreiz var redzēt un saprast, tiklīdz sāc iepirkties mazajos veikalos, pēc nosaukuma jau tos grūti atšķirt. Es taču nezinu, kāds kuram veikalam ir uzņēmuma nosaukums,” skaidro Līga un atzīst, ka nebija regulāri apskatījusi rezervēto maksājumu vēsturi internetbankā..
Līga konstatējusi, ka uz nezināmām interneta adresēm, kas liek domāt par internetā spēlētām spēlēm vai arī pirkumu iegādi virtuālajā realitātē, nauda aizskaitīta regulāri vairāk nekā pusgadu. Kopējā summa ir vairāki desmiti latu.
Līgai ir aizdomas, ka viņas maksājumu karte nofotografēta kādā mazpilsētas veikalā, jo dīvainie darījumi sākušies divas dienas pēc iepirkšanās tajā. Tagad sievietei norit pārrunas ar banku, un pagaidām vēl nav skaidrs, vai viņai naudu izdosies atgūt.
Sabiedrība nav zinoša IT drošības jautājumos
„Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska „Dienai” klāsta, ka bankas klienti pie bankas vēršas ar sūdzībām, ka no viņu konta mistiski pazudusi nauda. Tomēr „tādu gadījumu, kad nauda pazūd ļaunprātīgu iemeslu dēļ, esot ļoti maz.” Arī SEB bankas pārstāve Agnese Strazda stāsta, ka incidenti ar nepamatoti veiktu transakciju klienta kontā notiekot reti: „Varētu pat teikt, ka mēnesī tas ir aptuveni vienā no 20–30 tūkstošiem darījumu.” Pārsvarā gadījumu banka naudu klientam atmaksā. Tiesa gan, notiek diezgan skrupuloza pārbaude, kurš bijis vainīgs.
Par spīti banku apgalvojumiem, ka nelikumīgo maksājumu kartes vai internetbankas izmantošanas gadījumu skaits ir ļoti niecīgs, informāciju tehnoloģiju (IT) eksperti ir pretējās domās.
IT uzņēmuma DPA rīcībā esošā informācija liecina, ka šādi gadījumi notiek bieži. „Lielākoties bankas par šiem gadījumiem publiski nestāsta. Šī iemesla dēļ nav pieejama arī oficiāla statistika,” saka DPA pārstāvis Didzis Balodis un uzsver, ka internetā līdzīgas krāpšanas notiek regulāri, jo to veikšanā piedalās vesela kibernoziedzības industrija. Te arī jāpiebilst, ka liela daļa Latvijas sabiedrības nav pietiekami informēta un izglītota par IT un interneta vides drošību.
Elementāra piesardzība
Lai pasargātu savu naudu no kibernoziedzniekiem Latvijas Komercbanku asociācija iesaka:
* Nekad neglabājiet internetbankas pieslēgšanās datus – lietotāja kodu vai pieslēgšanās vārdu un paroli kopā ar internetbankas autorizācijas līdzekli – kodu karti vai kodu kalkulatoru.
* Ja jūsu internetbankas parole ir kļuvusi zināma citai personai vai jums ir aizdomas, ka kāds to ir uzzinājis – nekavējoties nomainiet to.
* Ja jūs operējat ar lielām naudas summām vai internetbankā strādājat bieži, izvēlieties kodu kalkulatoru, jo tas ir drošāks autorizācijas un maksājumu apstiprināšanas rīks.
* Kodu kalkulatoram neizvēlaties vienkāršus pin kodus (piemēram, 1234 vai 0000).
* Regulāri kontrolējiet savu kontu atlikumus un informāciju par darījumiem bankā. Aizdomu gadījumā nekavējoties un vienmēr sazinieties ar banku.
* Nenosakiet pārāk lielus maksājumu limitus internetbankā (dienas un mēneša limits). Izvēlieties savus darījumu limitus pēc saviem maksājumu ieradumiem.
* Neizpaudiet internetbankas pieslēgšanās datus (lietotāja kodu, paroli) un citu identificējošu vai finanšu informāciju nepiederošām personām.
* Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr sazinieties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu. Atcerieties – banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs jūsu rekvizītus, kas nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
* No internetbankas vienmēr izejiet, nospiežot pogu „Iziet” un pēc tam aizverot pārlūkprogrammu. Rīkojieties tāpat arī tad, ja uz mirkli aizejat no datora.
* Pēc iespējas retāk izmantojiet internetbanku publiskās vietās (interneta kafejnīcās, bibliotēkās, lidostās, viesnīcās utml.). Ja tomēr tas notiek, pārliecinieties, ka pēc internetbankas izmantošanas esat izgājis no savas internetbankas un aizvēris pārlūkprogrammu.
* Internetbankas kodu karti vēlams nomainīt reizi pāris gados.
