Rīgas pili uguns 800 gadu garumā bija saudzējusi. FOTO. VIDEO
Rīgas pili kopš tās uzcelšanas 13. gadsimta sākumā ugunsnelaimes ir saudzējušas un tajā lieli ugunsgrēki nav piedzīvoti. Pils vienīgi vairākkārt ir nopostīta karu rezultātā, bet arī tad galvenais postītājs nav bijis uguns. Var uzskatīt, ka 20. jūnija vakarā pils piedzīvoja lielāko ugunsnelaimi savas pastāvēšanas vēsturē.
Lai arī senās Eiropas pilsētas, tostarp Rīga, gadsimtu gaitā ir piedzīvojušas milzīgus ugunsgrēkus, kas brīžiem pilsētu nopostījuši pilnībā, Rīgas pils līdz 2013. gada 20. jūnijam no ugunsnelaimēm ir bijusi pasargāta vairāk nekā 800 gadu garumā. Tā vienīgi vairākas reizes tika nopostīta nemieru un karu rezultātā, un arī tad tai netika pielaista uguns, bet tā tika nojaukta.
Pirms vairāk nekā 800 gadiem Livonijas ordenis Rīgā uzcēla pirmo pili, kas bija mūra celtne. Un tieši tādēļ tā saglabājās Rīgas pirmā lielā ugunsgrēka laikā 1215. gadā. Toreiz nodega daudzas Rīgas koka ēkas, arī pirmā Doma baznīca. Nenodegušā pils, celtniecībā izmantotā gaišā dolomīta dēļ, tautā tika iesaukta par Balto pili.
Baltā pils tika nopostīta Livonijas kara (1297 – 1330) laikā. Rīdzinieki ieņēma Livonijas ordeņa pili un to nevis nodedzināja, bet gan vārda tiešā nozīmē izjauca akmeni pa akmenim. Pēc zaudētām cīņām ar Livonijas ordeni, rīdziniekiem nācās būvēt jaunu pili. To pašreizējās pils vietā uzcēla no 1330. līdz 1340. gadam.
Tomēr Livonijas zemi turpināja vajāt nemieri un 1481. gadā Livonijas ordeņa mestram ar visu arhīvu un kasi nācās bēgt no Rīgas un pārcelties uz Cēsu pili. Pēc trim gadiem - 1484. gadā Livonijas konfederācijas iekšējo karu rezultātā Rīgas ordeņpils tika vēlreiz pilnīgi nopostīta
Laikā no 1491. līdz 1515. gadam pils tika uzcelta no jauna uz vecās pils pamatiem. 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Rīgas pils telpās nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim un līdz ar to savu eksistenci beidza Livonijas ordenis. 1621. gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tika uzsākti nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbi. 1783.gadā pilij uzceļ mūsdienās redzamo fasādi, notiek arī citi pārbūves darbi.
1795. gadā pilī tika iekārtota Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora mītne, kas šeit saglabājās līdz 1917.gadam. 1860. gados pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas - šeit atradās telpas Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrībai un Rīgas pilsoņu literāri praktiskajai biedrībai. Šādi tika likts pamats Rīgas pils izmantošanai muzeju vajadzībām.
Pēc brīvvalsts nodibināšanās 1918. gadā Rīgas pilī iekārtoja Valsts prezidenta rezidenci, bet padomju laikā tajā atradās Pionieru pils. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tajā darbību atkal atsāka Prezidenta rezidence, kura tagad uz pils rekonstrukcijas laiku bija pārcelta uz Melngalvju namu. Pilī mājvietu atraduši arī vairāki muzeji, nozīmīgais no tiem – Latvijas Nacionālas vēstures muzejs.