Kultūras ministrei ziedu vainadziņš. Vai tas ir pieļaujams precētai sievai?
Latvijas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende Dziesmu un deju svētku atklāšanas ceremonijā piedalījās ar sarkanu magoņu vainadziņu galvā, kas radīja sašutumu daudzos skatītājos, jo ministre ir precēta kundze, kurai galvā vajadzētu būt aubei.
Latviešu tradīcijas paredz jaunām meitām galvā vainadziņus dažādos svētkos un godos, bet sievām galvas segas vai aubes.
Tomēr Dziesmu un deju svētku kontekstā, ko atzīmē ar seno Jāņu dienu, kas vēsturiski bija no 3. jūlija līdz 4. jūlijam, ziedu vainadziņu var nēsāt visas – gan sievas, gan meitas. Šajos svētkos ziedu vainagam ir cita nozīmē, tas simbolizē auglību, veselību un dabas spēku, tā portālam Kasjauns.lv skaidro Saeimas deputāte un Latviešu tradīciju zinātāja, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule.
Arī par tautas tērpu izvēli Kursīte-Pakule stāsta, ka tā mainījusies gadu laikā: „Ja kādreiz meita varēja vilkt sava dzimtā novada vai vīra novada tautas tērpu, tad tagad vairāk pēc tā ko var atļauties, jo tautas tērpi nav lēti. Kultūras ministres izvēlētais Lielvārdes tautas tērps vienmēr ir simbolizējis latviskumu,” stāsta Saeimas deputāte kā skaidrojumu tam, ka ministre nav izvēlējusies sava dzimtā novada tautas tērpu.
Kultūras ministre uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem ir vienojusies ar Latvijas Mākslas akadēmijas Modes mākslas katedras studentiem par speciālu tērpu darināšanu. Tam ministre ir bijusi Mākslas akadēmijā uz vairāku skiču novērtējumu un tērpu pielaikošanu.
Svinīgi atklāj Dziesmu un deju svētkus 2013
