Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Mediācija – mūsdienīga strīdu risināšanas metode? 10

Viedokļi
2013. gada 1. jūlijā 15:48 2013. gada 1. jūlijā 15:48
Sabiedrība izmaiņas bieži uztver ar bažām un aizdomām, vēl jo vairāk netradicionālus risinājumus, kas varētu aizstāt, piemēram, jautājumu izskatīšanu tiesā.

Jānis Dzanuškāns, Mg.iur., zvērināts advokāts.

Latvijā plašākas diskusijas šogad norisinās saistībā ar mediāciju – alternatīvu strīdu izskatīšanas metodi, kas citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Vācijā jau vairāk nekā desmit gadu atzīta par iedarbīgu, ieguldītā laika un resursu ziņā lētāku, apliecinot, ka lietu izskatīšana tiesā ne vienmēr ir efektīvākā strīdu risināšanas metode 21.gadsimtā. Tāds secinājums radies, ņemot vērā gan informācijas tehnoloģiju attīstību, gan informācijas apriti un indivīdu iesaisti dažādos sabiedrībā notiekošajos procesos, bet vēl jo vairāk – nepieciešamību atrisināt domstarpības pēc būtības, nevis formāli.

Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgu sadarbības procesu, kurā ar mediatora starpniecību puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai. Latvijā ir izstrādāts likumprojekts „Mediācijas likums” , Saeima  konceptuāli ir atbalstījusi mediāciju kā tiesvedībai alternatīvu strīdu risināšanas veidu un šobrīd vērtē tās aspektus.

Prasība izstrādāt šādu likumprojektu zināmā mērā izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīvas 2008/52/EK  par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Primāri mediācija attiecināma uz tās izmantošanu civillietās un komerclietās, kurām piemīt pārrobežu elements, taču vienlaikus Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinātas direktīvas noteikumus piemērot arī nacionālajās attiecībās. Mediācija šīs direktīvas kontekstā tiek skatīta kā iespēja nodrošināt strīdu izšķiršanu civillietās un komerclietās ārpus tiesas, ātri un bez pārmērīgām izmaksām, izmantojot procesu, kas ir pielāgots pušu vajadzībām. Direktīvas izstrādes gaitā secināts, ka domstarpību gadījumā puses lielākoties izvēlas tiesvedības uzsākšanu, neskatoties uz to, ka mediācija būtu piemērotāks domstarpību risināšanas veids. Direktīvas mērķis, veicinot mediācijas izmantošanu, ir radīt alternatīvu strīda izšķiršanai tiesā un rosināt domstarpības izšķirt ar izlīgumu, tādējādi sekmējot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedības procesu attiecības.

Pašreiz Latvijā ar mediāciju aktīvi nodarbojas nevalstiskās organizācijas; valstī darbojas aptuveni 50 mediatori. No biedrību sniegtajiem datiem izriet, ka mediāciju Latvijā lielākoties lieto strīdos, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām – ģimenes, komerctiesiskie un darba tiesiskie strīdi.

Būtiski uzsvērt, ka mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas: sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana. Tas ir brīvprātīgs process, kurā puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju. Tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Mediācijā iesaistītie ir personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju – puses un mediācijas vadītājs – mediators.

Lai Latvijā iedzīvinātu mediāciju, svarīgi sekmēt indivīdu izpratni par šādu strīdus risināšanu metodi un sekmēt uzticēšanos tai. Viens no secinājumiem, vērtējot tiesvedības – lietas tiek atrisinātas novēloti, process ir pārāk dārgs, procedūras sarežģītas.  Tādēļ nepieciešams īstenot mūsdienīgākas strīdus risināšanas metodes, kas iesaistītajām pusēm ļauj saglabāt cieņpilnas attiecības vienai pret otru. Pastāv liela varbūtība, ka strīdā iesaistīto pušu attiecības tiek sarautas pēc strīda risināšanas procesa tiesā. Ar mediācijas procesu tiek sekmēta emocionālā aizskāruma atrisināšana, jo, lai racionāli risinātu jebkuru strīdu, sākotnēji ir jāmazina emocionālā spriedze. Šis ir būtisks mediācijas aspekts, līdz ar to izlīgumi, kas panākti, izmantojot mediāciju, biežāk tiek ievēroti labprātīgi, un sniedz lielākas iespējas saglabāt draudzīgas un ilgtspējīgas attiecības starp pusēm.

Svarīgi, ka mediācijā nepastāv sacīkstes princips, bet tās pamatā ir kompromisa meklēšana un abām pusēm izdevīgākās alternatīvas pieņemšana. Tas sekmē domstarpības atrisināšanu pēc būtības, sasniedzot maksimālas iespējas abu pušu interesēm. Tādēļ šajā procesā ļoti svarīga ir komunikācija un spēja uzklausīt otru pusi. Liela loma ir arī mediatora komunikācijas spējām, jo īpaši klausīšanās iemaņām, neitralitātei, nepiedāvājot savu risinājumu strīdus situācijā, kā arī profesionālajām zināšanām jomā, par kuru ir strīds.

Svarīgs mediācijas procesa aspekts ir konfidencialitāte, kur informācija netiek sniegta trešajām personām, kuras nav iesaistītas konkrētajā procesā. Tas ir privāts, nevis publisks process, kāds tas varētu kļūt, ja strīds tiek risināts tiesā.

Taču ne visās situācijās mediācija ir izmantojama kā labākā domstarpību risināšanas metode, turklāt mediatora uzdevums nav panākt to, ka strīdā iesaistītās puses vienmēr nonāk pie risinājuma, jo, iespējams, kāda no pusēm tam nav un mediācijas procesa laikā nekļūst gatava.

Izvērtējot citu valstu pieredzi, secināms, ka, piemēram, Lielbritānijā pēdējo divdesmit gadu laikā būtiski pieaudzis to lietu skaits, kas izskatītas izmantojot alternatīvās strīdus risināšanas metodes, darba tiesisko strīdu risināšanai izmantojot arī mediāciju. Turklāt jāņem vērā Lielbritānijas darba tiesisko attiecību vēstures tradīcijas – arodbiedrību lomu dažādu reformu īstenošanā. Piedāvāt klientiem mediāciju, kā iespējamo risinājumu strīdam, ir labā prakse, un mediāciju Lielbritānijā veic ne tikai juristi. Darba tiesisko attiecību strīdu risināšanai ir izveidots īpašs dienests – ACAS (Advisory, Conciliation and Arbitration Service), kura mērķis ir uzlabot organizāciju darba ikdienu, pilnveidojot darba tiesiskās attiecības. Minētais dienests nodrošina gan apmācības, gan palīdz risināt uzņēmumu/institūciju problēmjautājumus, uzskatot, ka konflikti darbavietās ir ļoti dārgi, jo to rezultātā darba devējs var zaudēt nozīmīgus un profesionālus darbiniekus. Šo konfliktu risināšanā izmantojot mediāciju, ir iespējams atrisināt problēmsituācijas, samazinot iesaistīto pušu izmaksas un iesaistīto emocionālo stresu.  Lielbritānijā mediatora amata vieta uzņēmumos un iestādēs nav retums.  Izvērtējot situāciju darba tiesiskajās attiecībās Latvijā, rodas jautājums, vai līdzīga prakse nav ļoti nepieciešama arī Latvijā, lai būtiski uzlabotu darba vidi.

Lielbritānijā mediācija plaši tiek izmantota arī medicīnas jomā, izskatot pacientu sūdzības par nekvalitatīvi vai novēloti saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Agrāk pacienti izvēlējās tiesu kā strīdus risināšanai atbilstošāko instrumentu, tomēr pēdējo desmit gadu laikā situācija ir mainījusies par labu mediācijas risinājumiem.

Dānijas pieredze savukārt liecina, ka mediāciju sekmīgi var izmantot arī mācību iestādēs, kur dažādi konflikti rodas, jo skolēni ir no dažādām sociālajām vidēm un tādēļ aktuāls kļūst jautājums, kā līdzsvarot labklājības vai gluži pretēji – sociālās atstumtības un izglītības iegūšanas nodrošināšanu, izvairoties no huligānisma un tamlīdzīgām izpausmēm skolās. Dānijā mediācijā iespējams iesaistīties arī skolēniem. 

Izvērtējot Latvijas tiesu praksi un to noslodzi, mediācija varētu sekmēt ātrāku strīdu izskatīšanu ārpus tiesas saistībā ar lietām patērētāju tiesību aizsardzības, darba tiesisko attiecību, ģimenes strīdu un tā saucamo kaimiņu strīdu gadījumos. Mediācijas iespējas vajadzētu padziļināti analizēt gan publiskajam, gan privātajam sektoram, izvērtējot iespēju pārņemt citu Eiropas valstu labāko praksi šajā jomā, kas sekmētu ne tikai finanšu resursu ietaupījumu, bet arī uzlabotu darba vidi un sekmētu cieņpilnas savstarpējās attiecības pēc domstarpībām.

Iespējams, darba tiesiskās attiecības ir vienas no svarīgākajām, kurās mediācijas loma līdz šim Latvijā nav novērtēta. Tas, ka strīdi un domstarpības darbavietās pastāv, nav noslēpums. Jautājums, vai uzņēmumos un iestādēs domstarpības tiek atrisinātas pēc būtības, vai vadība formāli atrisina jautājumu ar rīkojuma/ rezolūcijas palīdzību, kas nereti rosina darbinieku strīdu risināt ar tiesas starpniecību  un visbiežāk beidzas ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Laikā, kad Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai cilvēkresursu problēma ir viens no būtiski risināmiem jautājumiem, iespējams, mediāciju nepieciešams ieviest kā obligātu prasību darba tiesisko strīdu risināšanai, pirms jautājums tiek skatīts tiesā. Līdzīga prakse ir, piemēram, Polijā, kur mediācija ir obligāta prasība pirms streika uzsākšanas. Savukārt pētījumā Lielbritānijā konstatēts, ka aptuveni 40% tiesas nolēmumu darba devēji neīsteno, tādējādi atstājot konfliktu neatrisinātu. Sākotnēji darba devēji mediāciju varētu uztvert ar skepsi, kritizējot trešās personas iejaukšanos vadības metodēs un piedāvātajos problēmsituāciju risinājumos, taču cieņpilnas attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir visas sabiedrības interesēs.


Jānis Dzanuškāns, Mg.iur., zvērināts advokāts/ Foto: Aigars Hibneris

Citi šobrīd lasa

Fitnesa modele Paula Freimane pēc šķiršanās nomaina darbavietu 6
Koķetais pārītis: mediju uzmanību piesaista Makrona pēkšņā draudzība ar pasaulē jaunāko premjerministri 4
VIDEO: kanādiešu hokeja vārtsargs gūst šausminošu traumu, uz ledus atstājot milzu asins peļķi
Skatīt visus komentārus

Раскрыт секрет герцогини Кэтрин: стало известно, чей стиль она копирует

"Мне все равно, что меня считают геем": Дима Билан заявил, что его девушка дважды была беременна