Veselības ministrijas pētījums var pazudināt Alūksnes slimnīcu - labu, modernu un cilvēkiem vajadzīgu
Ceturtdien, 3.novembrī, pie Saeimas plāno pulcēties paprāvs skaits alūksniešu – ap 150 cilvēku. Šīs Vidzemes pilsētas iedzīvotāju mērķis ir aizstāvēt vietējo Alūksnes slimnīcu, kuras pakalpojumu klāstu, balstoties uz Veselības ministrijas pasūtīta, taču pamatīgi nopelta pētījuma rezultātiem, plāno ievērojami samazināt.
Runas par to, kā restrukturēt Alūksnes pašvaldībai piederošo slimnīcu, sākās septembrī. Balstoties uz Veselības ministrijas pasūtīto Pasaules bankas ekspertu pētījumu par veselības aprūpi Latvijā, valsts mēroga strukturālo reformu ietvaros iecerēts pamatīgi apcirpt Alūksnes novada pašvaldības slimnīcas SIA „Alūksnes slimnīca” iespējas un sniegto pakalpojumu klāstu. No 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas to plāno pārveidot par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.
Būtiskākais šajā visā – plāni esot izvirzīti, neskatoties uz Alūksnes novada pašvaldības vērā ņemamajiem ieguldījumiem slimnīcas attīstībā un šīs medicīniskās iestādes reģionālo nozīmi.
Pašvaldības slimnīcai draud panīkums
Lūk, ko par Alūksnes slimnīcu, vēstulē Latvijas Republikas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Veselības ministrijai un ministru prezidentam pauž Alūksnes novada domes deputāti: "„Alūksnes slimnīca” ir sakārtota ķirurģiskā un traumatoloģiskā infrastruktūra – pilnībā renovēts operāciju bloks ar divām operāciju zālēm, operatīvo loka rentgenu, traumatoloģiski-ortopēdisko galdu, kā arī ir pieejami citi izmeklējumi – kompjūtertomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgens, laboratorija, radioloģiskie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas u.c.”
Papildu tam Alūksnes novada pašvaldība, kas ir 100% kapitāldaļu īpašnieks, domājot par slimnīcas nākotni, apmaksā rezidentūras studijas traumatologam un ķirurgam. Bija plānots, ka šie jaunie speciālisti uzsāks darbu 2019.gadā. Alūksnes deputāti uzskata, ka reformas rezultātā visiem novada iedzīvotājiem tiks liegta jebkāda savlaicīga neatliekamās palīdzības saņemšana, kas pasliktinās konkrētā reģiona medicīniskās aprūpes pieejamības un kvalitātes rādītājus.
Reforma balstās dīvainā pētījumā
Alūksnes vietvara min vēl citus iemeslus, kuru dēļ daudz prātīgāk būtu likt mierā Alūksnes slimnīcu, kas, kā minēts vēstulē, kļuvusi par reģiona slimnīcu, proti, pēdējos gados ¼ daļa tās pacientu bijuši no Gulbenes, Balvu, Viļakas, Valkas, Smiltenes novadiem. Vadoties no šīs informācijas, secināts, ka Alūksnes slimnīca strādā ar teritoriju, kuru pārstāv apmēram 40 000 iedzīvotāju.
Deputāti arī norāda, ka novadā ir dislocētas divas Nacionālo bruņo spēku vienības – Kājnieku skola un Zemessardzes 31.bataljons. Alūksnes skolai esot ilgstoša sadarbība ar Kājnieku skolu, ir līgumi par profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un ārvalstu bruņoto spēku karavīru veselības aprūpes nodrošināšanu.
Taču, neskatoties uz argumentu klāstu, Veselības ministrijas virzītās strukturālās reformas, jeb iecerētais „slimnīcu kartējums” paredz „noārdīt” šo reģionāli ļoti nozīmīgo medicīniskās aprūpes iestādi līdz ambulatorā dienas centra līmenim, atņemot tai spējas sniegt virkni medicīnisku pakalpojumu.
Jāsaka, ka frāze „Pasaules bankas ekspertu pētījums” skan gana prestiži un varbūt pat neapšaubāmi. Taču ir vērts atcerēties, ko par šo Veselības ministrijas pasūtīto un aizstāvēto veikumu vēl nesen pauduši virkne speciālistu. Tā, piemēram, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība oktobrī aicināja neapmaksāt Pasaules Bankas pētījumu par veselības aprūpes sistēmu – slimnīcu pārstāvji ir neapmierināti, ka secinājumu (par mirstību slimnīcās) izdarīšanai izmantoti tikai reģistros pieejamie dati, bet pie viņiem uz vietas neviens nav bijis, lai noskaidrotu katras slimnīcas īpašo situāciju.
Pētījumā Alūksnes slimnīca esot ignorēta
Attiecībā uz Pasaules bankas pētījuma daļu, kura iedvesmojusi ministriju izmaiņām slimnīcās, Kasjauns.lv no Alūksnes slimnīcas pārstāvjiem saņēmis pagalam savādas ziņas. Izrādās, Alūksnes slimnīcā pētījuma ietvaros nav ticis veikts kvalitātes audits. „Nebija. Piedāvājām veikt, atteicās. Pasaules bankas pētījumā ir īpaši analizēta Latgale, arī Gulbene un Balvi, bet Alūksne nav. Kā var salīdzināt to, kas nemaz nav izpētīts?” neizpratnē par Veselības ministrijas metodēm stāsta Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kalniņa.
Alūksnes mediķi varētu aizplūst uz Balvu-Gulbenes privāto slimnīcu
Konkrēts viedoklis par gaidāmās reformas iespējamajiem rezultātiem ir Vidzemes bērnu veselības centra „Apelsīns” direktoram Dainim Treijam. Atklājot savu redzējumu portālam Kasjauns.lv, viņš pieļauj, ka pēc plānoto izmaiņu ieviešanas Alūksnes ārsti, paliekot bez darba, meklēs tuvāko slimnīcu, kurā turpināt sniegt savus pakalpojumus. Treijs min, ka tuvākā medicīnas iestāde konkrētajā situācijā ir SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenē, uz kuru tad Alūksnes slimnīcas pārmaiņu dēļ plūdīs gan pacienti, gan medicīnas personāls.
Balvu-Gulbenes slimnīcas valdē - Veselības ministrijas darbiniece
Savukārt Alūksnes novada domes deputāti iepriekš minētajā vēstulē par šo slimnīcu apvienību piemin šādu informāciju: „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca ir Balvos, taču tā jau kopš 2013.gada nesniedz neatliekamo traumatoloģisko palīdzību”. Vēstulē arī teikts, ka šī ir privāta slimnīca ar 57-66% privātā kapitāla. Turklāt pacienti no Gulbenes un Balvu novadiem ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu tiekot vesti uz Alūksni. Kopumā šie pacienti veido 25% no ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem, kuri saņēmuši medicīnisko palīdzību Alūksnes slimnīcā gada laikā.
Portālam Kasjauns.lv centra direktors Dainis Treijs piemin, ka SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle ir Alīda Vāne – Veselības ministres Andas Čakšes padomniece. „...uz ministra padomnieku neattiecas valsts ierēdņa statuss.
Tas nozīmē, ka ministra padomnieks drīkst būt īpašnieks, kā šajā gadījumā medicīnas iestādē, gan veikt visas pārējās opcijas un mierīgi darboties kā ministra padomnieks,” vēstulē Kasjauns.lv norāda Dainis Treijs.
