Jaunajā Bībeles tulkojumā čum un mudž no maukām un maucīguma

Kristīgajā sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par „maukas” piemērotību Svētajiem Rakstiem. Kamēr vieni sarkst un bālē to lasīdami, citi slavē jauno tulkojumu un to akceptē lietošanai dievkalpojumos. Piemēram, pagājušajā mēnesī Latvijas luterāņu baznīcas sinode nolēma, ka jaunais Bībeles tulkojums ir pieņemams dievkalpošanā, neskatoties uz tajā minētajiem nepiedienīgajiem vārdiem.

Te gan jāpiemin, ka vārds „mauka” Svēto Rakstu latviešu tulkojuma tekstā pazuda salīdzinoši nesen. Pirmais Bībeles tulkotājs Ernsts Gliks „mauku” lietoja bez aizspriedumiem. Šis vārds no Svētajiem Rakstiem pazuda vien latviešu trimdas 1965. gadā revidētajā Bībeles tekstā, kad „mauku” aizstāja ar vārdu „netikle”.

„Pēc mūsu aplēsēm, jaunākajā Bībeles tulkojuma izdevumā ir vairāk nekā 100 reizes dažādos locījumos un vārdu formās izmantota „mauka”. Līdz šim, pārlasot Veco Derību, ir izdevies saskaitīt 92 tā lietojumu, savukārt Jaunajā Derībā „mauka” pieminēta 12 reizes,” rakstīts portālā e-baznica.

Par Bībeles tulkojumu atbildīgie savu darbu dēvē par vienkārši precīzāko Svēto Rakstu tulkojumu. Bībeles tulkošanas komisijas vadītājs, mācītājs Juris Cālītis portālam delfi.lv, komentējot izvēli tulkojumā lietot terminu „mauka”, norāda, ka šis vārds visprecīzāk atspoguļo Svētajos Rakstos domāto ideju.

„Šis vārds tiešāk atbilst vārdam, kas tiek tulkots. Visi pārējie vārdi būtu aprakstoši, nevis paustu to, kas ir domāts,” skaidro Cālītis. Viņš norāda, ka, piemēram, vārda „prostitūta” lietošana nebūtu vietā, jo tas raksturo profesiju - stāšanos dzimumattiecībās par naudu. „Ir starpība, vai sieviete ar intīmajām attiecībām nodarbojas no vīrieša pie vīrieša bez īpašām aizturēm, vai arī viņa to dara par naudu,” skaidro mācītājs. Bībeles tulkotāji vēlējušies pēc iespējas precīzāk atspoguļot to, kas rakstos patiesībā bijis domāts.

Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns Kasjauns.lv teic, ka ticīgie līdz šim nav bijuši īpaši saskaitušies par vārdu „mauku”. „Uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi gadījumi, ka kāds mums atnes atpakaļ jauno Bībeles izdevumu, sakot, ka tik rupju grāmatu ir kauns turēt rokā. Man to atpakaļ ir atdevusi tikai viena sieviete, sakot, ka tādu grāmatu nevarot dot lasīt saviem bērniem,” teica Tēraudkalns.

Vēl viens jēdziens, ar ko daļa ticīgo nav apmierināti ir vārds „laimīgi”, kurš tagad ir vārda „svētīgi” vietā, saka Tēraudkalns. Neapmierinātie uzskata, ka vārds „laimīgs” ir pārāk ikdienišķs un piezemēts, kas neatspoguļo vārda „svētīgs” pārpasaulīgo nozīmi. Līdz šim jaunais latviešu Bībeles izdevums laists klajā 11 000 eksemplāros un rudenī gaidāms jauns metiens.

* „Tad nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kam bija septiņi trauki, un viņš sāka runāt ar mani: „Nāc šurp, es tev rādīšu, kādu sodu saņem lielā mauka, kas sēž uz dziļajiem ūdeņiem, ar kuru zemes ķēniņi piekopuši netiklību, un zemes iedzīvotāji apdzērušies no viņas netiklības vīna.” (Atklāsmes grāmata, 17. nodaļa)

* „Vai arī mauka Rāhāba tāpat netika attaisnota ar darbiem, kad uzņēma sūtņus un parādīja tiem bēgšanai citu ceļu? Jo, kā miesa bez gara ir mirusi, tā arī ticība ir mirusi bez darbiem.” (Jēkaba vēstule, 2. nodaļa)

* „Visus tās elkus sadauzīs, tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī, visus tās dievekļus es izputināšu – par maukas algu tie taisīti, par maukas algu tie atkal paliks!” (Mihas grāmata, 1.nodaļa)

* „Naidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku – atklāsies tavs maukas kailums, tava izvirtība un maucība!” (Ecehiēla grāmata, 23. nodaļa)

* „Maukas cena ir plācenis maizes, bet precēta sieva – tā tev nomedīs dārgo dzīvību!” (Sakāmvārdi, 6. nodaļa)

* „Nekad nepienes Kunga, sava Dieva, namā maukas atlīdzību un maucinieka algu par solījuma upuri, jo tie ir preteklība Kungam, tavam Dievam.” (5. Mozus grāmata, 23. nodaļa)