Jānis Streičs kino atmetis ar roku, bet par to neskumst. VIDEO
Pazīstamais latviešu kinorežisors Jānis Streiča kino jomai ir atmetis ar roku un vairs it nemaz neskumst, ka dzīvo bez kino. Viņš arī kritiski izsakās par pašreizējo situāciju latviešu kino jomu un Latvijā uzņemtajām filmām.
Streičs vairs nevēlas veidot filmas, kuras „kaut kur nomētājas un nekur netiek rādītas”. „Kāds prieks tad taisīt? Nekāds. Protams, ir tādi darbi, ko gribētu taisīt. Bet būtībā esmu atmetis ar roku. Atvadījies mierīgi, ar smaidu no tā visa. Kino jaunajiem jātaisa,” portālam mixnews.lv saka režisors. Viņš par to neskumst un piebilst, ka var dzīvot arī bez kino: „Es nevarētu dzīvot bez ģimenes, bez Latvijas, bez maizes, bez ūdens, bet bez kino var dzīvot.”
Katru gadu Latvijā iznāk kāda jauna filma, pat vairākas, saka režisors. Taču uz lielajiem pasaules ekrāniem tās redzēt nevar, arī starptautiskie kino kritiķi par tām neko nezina. Kā viens no galvenajiem iemesliem Latvijas kino industrijas vājumam bieži tiek minēts finansējuma trūkums. Taču ne jau naudā ir problēma, uzskata Streičs, bet gan nepareizā nozares virzībā.
„Tas, ka nedod naudu, tas ir dabīgi. Kur tad paliek tās filmas, kāds redz viņas? Tikai „Lielajā Kristapā” parādās, lai var slavināt, ka mums ir tik un tik filmas. Zūd arī atšķirība. Kas tad ir filma? Piecas minūtes ir filma, un divas stundas ir filma. Un uzņemta uz mobilā telefona vai uz smalkāka aparāta - arī ir filma. Vienā līmenī tiek vērtētas. Būtībā tas nodara lielus zaudējumus. Neviens jau nevērtē. Valdība ir apmierināta. Mums ir tik daudz filmu, ko jūs vēl gribat? 50 filmas gadā. Tāda raža. Ko jūs te ņaudat, ko sūdzaties? Bet tas nedara labu nozares attīstībai. Nu varbūt Kino centram, Kultūras ministrijai – redz, cik mēs ražīgi, bet faktiski no tā ir viens ļaunums nevis labums,” skaidro Streičs.
Streičs uzsver, ka ir jāmācās strādāt tirgum, nevis taisīt autorkino, par ko pēc tam tikai pašiem papriecāties. „Tirgus ir kino virzītājs, ne jau māksla,” saka režisors.
Tomēr, neskatoties uz kritisko vērtējumu, jaunajiem kolēģiem kino nozarē Jānis Streičs velta arī atzinīgus vārdus, uzsverot, ka potenciāls viņiem ir: „Kopumā es ļoti cerīgi, ar lielu ticību skatos uz viņiem, jo ir pierādīts galvenais, ka kino atbilst latviešu dabai, raksturam.”
Jāatgādina, ka Streiča kontā ir tādas klasiskas latviešu kinofilmas kā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Cilvēka bērns” „Mans draugs – nenopietns cilvēks”, „Teātris”, „Rūdolfa mantojums” un citas.
