Pēc četriem gadiem latvieši vairs masveidā nebraukšot prom no valsts

"SEB Bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS sacīja, ka ceturtdien Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka emigrācijas vilnis Latvijā pakāpeniski rimst, tomēr aizbraukušo skaits joprojām ir salīdzinoši liels, turklāt aizbrauc gados jauni cilvēki.

"Ekonomikas nedienas attīstītajās valstīs un vietējās ekonomikas atgūšanās nosaka to, ka aizbraucēju pulks sarūk. Daļēji var teikt, ka tie, kas vēlējās [emigrēt], to jau ir izdarījuši. Pilnībā to apstādināt tuvākajos gados neizdosies, tomēr pīķis, visticamāk, ir aiz muguras," sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka būtiski ir uzturēt saikni ar aizbraucējiem, kas nodrošinās sadarbības iespējas nākotnē, gan arī viņu atgriešanās iespēju. Šajā kontekstā primāro uzsvaru ir jāliek uz dzimstības veicināšanu, kas jebkurā gadījumā ir visa pamatā.

"Emigrācija depopulācijas tendenci tikai pastiprina. To, vai jau 2014.gada sākumā iedzīvotāju skaits būs mazāks nekā divi miljoni cilvēku, noteiks migrācijas aktivitāte. Tomēr tā jau kļūs par realitāti 2015.gadā. Pēdējā informācija liecina, ka aug iebraucēju skaits un tas tikai varētu turpināt pieaugt. Manuprāt, ir pēdējais laiks, lai izvērtētu un pārskatītu līdzšinējo uzturēšanas atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī publiski pacelt diskusijas par esošo un vēlamo imigrācijas politiku," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka, neskatoties uz nelielo dzimstības palielināšanos 2012.gadā, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Pēc statistikas pārvaldes datiem, šā gada janvārī Latvijā dzīvoja 2,024 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 20,5 tūkstošiem mazāk nekā 2012.gada sākumā. Iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek gan negatīva dabiskā pieauguma, gan arī emigrācijas rezultātā. Mirušo skaits pērn pārsniedza dzimušo skaitu par 9,1 tūkstoti, savukārt emigrējušo cilvēku skaits bija par 11,4 tūkstošiem lielāks nekā uz dzīvi Latvijā pārcēlušos imigrantu skaits.

Gašpuitis arī atzīmēja, ka pērn Latvijā piedzima 19 897 bērni, kas ir par 1,1 tūkstoti vairāk nekā 2011.gadā. Tomēr tas ir mazāk nekā katru gadu nāca pasaulē laika posmā no 2002. līdz 2009.gadam. Savukārt 2013.gada pirmajos piecos mēnešos dzimušo skaits sasniedza 8210, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā laika periodā.

"Iespējams, ka arī gada otrajā pusē saglabāsies līdzīgas tendences un jaundzimušo skaits šogad būs lielāks nekā pērn. Turklāt varētu atkal tikt pārsniegta 20 tūkstošu atzīme. Tajā pašā laikā, neskatoties uz dzimstības palielināšanos, jaundzimušo skaits joprojām būs skaitliski mazāks nekā mirušo personu skaits. Līdz ar to dabiskais pieaugums saglabāsies negatīvs arī šogad," sacīja Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka pērn turpināja palielināties otrā un trešā bērna īpatsvars dzimušo kopskaitā – pirmais bērns bija 46,3% no visiem dzimušajiem bērniem, savukārt otrais un trešais – attiecīgi 36,3% un 12% gadījumu. Tāpat turpināja palielināties arī sievietes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam - 2012.gadā tas bija 26,6 gadi, un kā viens no iemesliem ir krīzes ietekme, kad krīzes periodā daļa sieviešu atlika šo lēmumu līdz stabilākam ekonomiskās situācijas periodam.

"Pēdējos gados Latvijā summārais dzimstības koeficients atkal palielinās. Tā 2011.gadā tas bija 1,34, bet 2012.gadā pieaudzis virs 1,4. Tomēr šis rādītājs joprojām būtiski atpaliek no 2,1 līmeņa, kas būtu nepieciešams normālai paaudžu nomaiņai. Tādēļ līdz normālai paaudžu nomaiņai, dzimušo skaitam Latvijā ir jāpieaug ļoti būtiski," teica Gašpuitis.

"Nordea Bank Finland" Latvijas filiāles galvenais ekonomists Andris Strazds aģentūrai BNS sacīja, ka iedzīvotāju skaita ziņas visā Centrālajā un Austrumeiropā ļoti stipri korelē ar relatīvo atpalicību no tā saucamajām vecajām ES dalībvalstīm jeb ES-15 valstīm ienākumu ziņā.

"Tādās valstīs kā Čehija un Slovēnija, kur ienākumi jau pārsniedz 70% no ES-15 vidējā rādītāja, iedzīvotāju skaits nedaudz pieaug. Savukārt tādās valstīs kā Rumānija, Bulgārija, Latvija, Lietuva, kuru ienākumu līmenis vairāk atpaliek no ES-15 vidējā, iedzīvotāju skaits krītas. Tomēr ņemot vērā to, ka, piemēram, Latvija un Lietuva relatīvo ienākumu ziņā ar katru gadu tuvojas ES-15 līmenim, domāju, ka jau ap 2017.-2018.gadu neto emigrācija apstāsies," sacīja Strazds.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka starptautiskā migrācija ir emocionāli apspriests temats, ļoti saprotamu iemeslu dēļ, proti, tā būtiski iespaidos valsts iedzīvotāju nākotni, turklāt dziļi personīgi.

"Latvijas nākotne šobrīd zīmējas vienlaikus ļoti tīkamās un dramatiskās krāsās. Nav šaubu, ka nākotnē labklājība pieaugs un sasniegs daudz augstāku līmeni nekā jebkad līdz šim esam baudījuši. Taču sarūkošais iedzīvotāju skaits un nelabvēlīgā vecuma struktūra radīs nepieciešamību pielāgoties, tajā skaitā pagarinot darba mūžu līdz arvien lielākam vecumam," sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka visu laiku kopš neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāju skaits ārējās migrācijas dēļ ir samazinājies un šī plūsma kopš 2004.gada bijusi acīmredzami saistīta ar norisēm ekonomikā.

"Norisēm darba tirgū ir liela inerce, tāpēc pat straujā ekonomikas atgūšanās nav neto emigrāciju apturējusi. Taču tā ir strauji sarukusi kopš 2010.gada, samazinoties trīskārt, saskaņā ar ceturtdien publiskotajiem Centrālās Statistikas pārvaldes datiem. Pieņemot, ka šogad turpinās pērnā gada tendences, tas ir, imigrācija pieaug un emigrācija samazinās par to pašu soli, starpība starp aizceļojošajiem un atbraukušajiem būs 3643 cilvēki. Līdz šim mazākā negatīvā bilance kopš 1991.gada bija 1999.gadā: 4085 cilvēki. Jāpiebilst gan, ka proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu neto emigrācija tādā gadījumā šogad vēl būtu lielāka nekā 1999.gadā. Taču, ja situācija darba tirgū turpinās uzlaboties un tā atlabšanas temps saskaņā ar jaunākajiem darbaspēka apsekojuma datiem pat paātrinās, jau 2014.gadā mēs varētu nonākt pie pozitīvas starptautiskās migrācijas bilances," pauda Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka pērn ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijā iebraukušo cilvēku skaits bija lielākais vismaz kopš 1990.gada (13 303 cilvēki). "Visvairāk ieceļoja no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tātad, acīmredzot, tā ir iepriekš izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās. Par to liecina arī strauji augošais to valsts iedzīvotāju skaits, kuri ir dzimuši Britu salās," pauda Strautiņš.

Viņa piebilda, ka jēdziens "Latvijas iedzīvotājs" mūsdienās kļūst arvien miglaināks un mīklaināks. "Arvien lielāks skaits cilvēku īslaicīgi, bet bieži dodas strādāt uz ārzemēm. To ir viegli ievērot katram, kurš mājās veic labiekārtošanas darbus. Tātad varētu būt, ka niknajiem strīdiem ekspertu aprindās par patiesajiem migrācijas apmēriem jau mainījies konteksts, veidā, kuru šobrīd līdz galam vēl nesaprotam. Tāpat šķiet, ka diezgan vāji saprotam arī dziļākos migrācijas iemeslus. Skaidrs, ka ekonomiskie faktori ir nozīmīgi, taču neto emigrācija no Rīgas ir lielāka par valstī vidējo, par spīti augstākajam dzīves līmenim. Acīmredzot, arī tautība spēlē lomu, daļai iedzīvotāju vēsturisku iemeslu dēļ ar valsti ir vājākas emocionālas saites. Tas varētu arī skaidrot, kāpēc neto emigrācija Kurzemē proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu ir lielāka nekā Vidzemē, kur ienākumu līmenis ir zemāks," sacīja Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai BNS sacīja, ka ceturtdien publiskotajos demogrāfijas, tajā skaitā starptautiskās migrācijas datos it kā redzamas pozitīvas tendences, proti, emigrācijas plūsmas mazinās līdz ar ekonomikas izaugsmi un darba tirgus atveseļošanos. Turklāt arī dzimstība pērn nedaudz pieauga, tādējādi ļaujot mazināt negatīvo dabisko pieaugumu.

Viņa atzina, ka pieaug arī imigrācija, tādējādi vēl vairāk mazinot negatīvo migrācijas saldo, piemēram, arvien biežāk sabiedriskajā transportā manāmi ārzemju studenti. To skaits pērn ir pieaudzis līdz 3505 jeb nedaudz mazāk par 4% no studentu kopskaita. Izskatās, ka arī uzņēmumi ir arvien aktīvāki, piesaistot ārzemju darbaspēku, un daži no aizbraukušajiem tomēr atgriežas dzimtenē.

"Jāuzver, ka migrācijas plūsmas ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums, bet, visticamāk, tas atspoguļo galvenās tendences. Gaidāms, ka tās turpināsies un emigrācijas plūsmas turpinās pierimt," teica Strašuna. 

Vienlaikus viņa norādīja, ka, neskatoties uz šīm it kā pozitīvām tendencēm, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt. "Ļoti iespējams, ka jau nākamgad būsim mazāk par diviem miljoniem. Lai motivētu iedzīvotājus nebraukt prom un veicinātu jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu. Tas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt "ekonomikas izrāvienu"," sacīja Strašuna. 

Viņa uzsvēra, lai arī pēdējā laikā daudz runāts un kaut kas arī ir darīts, piemēram, jaunā industriālā politika, darbaspēka sloga mazināšana, reemigrācijas plāns utt., vēl ir daudz darāmā ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikās. Turklāt, būtu nepieciešams arī veicināt dzimstību – jo ilgāk tas tiek novilcināts, jo grūtāk būs izdarīt.

"Viens no iespējamiem pasākumiem − diferencēt atvieglojumus par apgādājamiem. Proti, par pirmo bērnu atvieglojums var būt 80-100 latu, bet par otru bērnu tām jau ir jābūt būtiski lielākam, piemēram, divas reizes, par trešo un vairāk bērniem vēl lielākam. Tas varētu būt labāks mudinājums laist pasaulē vairāk par vienu bērnu ģimenē nekā papildus 10 latu atvieglojums par katru bērnu, kas pašlaik tiek apspriests," sacīja Strašuna.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2013.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,024 miljoni cilvēku, kas ir par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Negatīva dabiskā pieauguma dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits 2012. gadā samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ - par 11,9 tūkstošiem.

2012.gadā uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3,1 tūkstoti vairāk nekā 2011.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pārcēlās 25,2 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā.

BNS, Foto: Evija Trifanova/LETA