Aktīvists: "Mūsdienu zvērības lopu fermās atgādina holokaustu nacistu nāves nometnēs"
Dzīvnieku tiesību aktīvists Alekss Heršafts, kurš pārdzīvojis holokaustu Varšavas geto, apgalvo, ka mūsdienu dzīvnieku fermām ir satriecoša līdzība ar šausmām nacistu nāves nometnēs. "Vēsture atkārtojas," viņš ar satraukumu atzīmē.
Aktīvists nerunā par Sīrijas bēgļu krīzi vai geju diskrimināciju Krievijā. Viņš norāda uz apstākļiem dzīvnieku fermās, un to, ka šodien sabiedrība izturas pret lopiem tieši tāpat, kā nacisti izturējās pret cilvēkiem nāves nometnēs.
Heršafts, kurš audzis sekulārā poļu ebreju ģimenē un 5 gadu vecumā bija spiests apmesties Varšavas geto, pauž pārliecību, ka necīnoties par dzīvnieku tiesībām, mēs uzvedamies tāpat kā Vācijas pilsoņi, kuri nedarīja neko, lai apturētu ebreju un citu minoritāšu masu slepkavības.
"Miljoni zināja par nāves nometnēm, bet izlikās tās nemanām - gluži kā mēs izliekamies nemanām gaļas lopu fermas, kautuves un ražotnes mūsu apkārtnē," viņš sacīja kādā no uzstāšanās reizēm Ņujorkā, ko rīkoja ebreju vegānu grupa.
Heršafta vēstījums radījis saspringtas attiecības ar dažiem ebreju kopienas biedriem, un viņš apgalvo, ka nav laipni gaidīts holokausta atceres pasākumos, kas notiek sinagogās. Ebreju grupas ir aizvainotas par cilvēku salīdzināšanu ar lopiem.
2009. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa aizliedza organizācijai PETA (Cilvēki par ētiksku apiešanos pret dzīvniekiem) izmantot holokausta upuru fotogrāfijas līdzās nomocītu dzīvnieku attēliem.
Foto no dzīvnieku tiesību aizstāvja Aleksa Heršafta prezentācijas
Atceroties kara laikā pārdzīvoto, Heršafts sev jautājis: "Kādēļ es tiku izglābts, kamēr tik daudz labu cilvēku aizgāja bojā? Kā es varu atmaksāt par savu izglābšanos?" Atbilde nākusi 1972. gadā, kad vides konultāciju firma viņu nosūtīja inspicēt kādu lopkautuvi. Tajā pieredzētais Heršaftam atsauca atmiņas no holokausta.
"Es ar šausmām ievēroju satriecošu līdzību starp to, ko nacisti izdarīja ar manu ģimeni un līdzcilvēkiem, un ko mēs šodien nodarām dzīvniekiem, kurus audzējam pārtikai: numuru ietetovēšana, lopu rati, ar kuriem veda dzīvniekus uz nokaušanu, šaurie dzīves apstākļi koka kastēs, patvaļīga lemšana, kurš dzīvos un kurš mirs - kristieši dzīvo, ebreji mirst; suņi dzīvo, cūkas mirst."
1976. gadā Heršafts dibināja pirmo organizāciju, kas veltīta cīņai par fermas dzīvnieku tiesībām, un tā kļuva par viņa dzīves misiju. Grupa šodien saucas "Fermas dzīvnieku tiesību kustība" jeb FARM un tā nodarbojas ar jauniešu izglītošanu, kā arī ik gadu rīko dzīvnieku tiesībām veltītu konferenci. Grupa arī aicina uzturā mazāk izmantot gaļu un pievērsties vegānismam.
"Es cilvēkus aicinu mainīt dzīvesstilu trīsreiz dienā," viņš skaidro. "Tas nav tāpat, kā atbalstīt gejus, sievietes vai civiltiesības, kur vienīgā prasība ir diskriminācijas izbeigšana."
Konferencēs tiek demonstrētas sirdi plosošas melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzami nacistu pastrādātie noziegumi - gāzes kameras, kas izskatās pēc dušām, un izģinduši cilvēku ķermeņi, kas samesti kaudzēs. Salīdzinājumam tiek rādītas vistas pirms nokaušanas un cūkas tik mazos būros, ka tās knapi jaudā pakustēties.
"Nav daudz cilvēku, kas vēlas klausīties šādu prezentāciju, jo tā viņus neatstāj vienaldzīgus," stāsta Heršafts. "Vispiemērotākais veids, kā godināt manu ģimeni un cilvēkus, kas gāja bojā holokaustā, ir parādīt, ka viņu upuris nav bijis veltīgs, - ka tas mums kaut ko ir iemācījis. Tas ir iemācījis man, ka pēc Otrā pasaules kara mēs neizbeidzām apspiešanu. Mēs vienmēr esam spējīgi kādu apspiest."
