Bērziņš, apmeklējot Rumbulu, uzsver, ka Latvija vēl pirms kara deva patvērumu ebrejiem. FOTO
Andris Bērziņš Rumbulas memoriālu apmeklēja Izraēlas prezidenta Šimona Peresa valsts vizītes ietvaros.
Sabiedrība

Bērziņš, apmeklējot Rumbulu, uzsver, ka Latvija vēl pirms kara deva patvērumu ebrejiem. FOTO

Jauns.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš, kopā ar Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu, apmeklējot Rumbulas piemiņas memoriālu Otrā pasaules kara gados nogalinātajiem ebrejiem, norādīja, ka vēl pirms kara sākuma Latvijas brīvvalsts deva patvērumu nacistu vajātajiem ebrejiem, kā arī aicināja pieminēt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri ebrejus glābuši nacistiskās Vācijas okupācijas laikā.

Bērziņš, apmeklējot Rumbulu, uzsver, ka Latvija vē...

Savā uzrunā piemiņas vietā Latvijas prezidents norādīja, ka ir nepelnīti aizmirsta Latvijas valsts īstenotā politika pirmskara periodā, kad Latvija, sākoties ebreju vajāšanai Rietumeiropā, deva tiem patvērumu. "Laikā, kad vairākums Eiropas un arī pasaules valstu valdību atteicās uzņemt ebreju bēgļus, Latvija bija viena no tām pavisam nedaudzajām Nāciju Līgas valstīm, kas sniedza patvērumu ebreju bēgļiem no Trešā Reiha. Tādējādi no 1938. līdz 1940.gadam Latvijā patvērumu ieguva ap 3600 ebreju no Vācijas un citām nacistu iekarotajām Eiropas valstīm," sacīja Bērziņš.

Prezidents arī norādīja, ka 1940.gada 17.jūnijā Latvija jau bija zaudējusi savu valstiskumu un vairs nevarēja aizstāvēt ne savus pilsoņus, ne arī citus šeit nonākušos kara upurus. "Okupācijas režīmi diktēja noteikumus, un pat brāļi bija spiesti cīnīties dažādās frontes pusēs. Bija tādi, kas sadarbojās ar varas režīmiem, bija arī vienkārši malā stāvētāji. Bet arī šajos grūtajos, konfrontāciju pilnajos laikos bija cilvēki, kas varonīgi glāba savus līdzcilvēkus un rūpējās par tiem, apdraudot paši savas dzīvības," teica bērziņš, un aicināja piemiņas brīža dalībniekus pieminēt šo cilvēku varonību.

Latvijas valsts vadītājs uzsvēra, ka padomju varas gados holokausta tēma bija aizliegta "Nav noslēpums, ka tikai ar lielām grūtībām 1964.gadā šajā vietā izdevās uzstādīt piemiņas akmeni ar uzrakstu "Fašisma upuriem”," viņš piebilda, vienlaicīgi norādot, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir pievērsusi nopietnu uzmanību holokausta izglītībai, piemiņai un pētniecībai.

"Šodien Rumbulas memoriālā mēs noliecam galvas bojā gājušo upuru priekšā un aicinām atcerēties šo melno vēstures lappusi, lai nekas tāds vairs neatkārtotos cilvēces pastāvēšanā," aicināja Bērziņš.

Rumbulā nogalināto ebreju memoriāla apmeklējus ir daļa no Peresa valsts vizītes programmas Latvijā. Otrdien Izraēlas prezidenta vizīte Latvijā noslēgsies ar piemiņas memoriāla atklāšanu Latvijas ebreju glābējam Žanim Lipkem.

Izraēlas prezidents Šimons Peress un Valsts prezidents Andris Bērziņš piemiņas pasākumā Rumbulas memoriālā

Izraēlas prezidents Šimons Peress un Valsts prezidents Andris Bērziņš piemiņas pasākumā Rumbulas memoriālā


BNS/Foto: Evija Trifanova/LETA

Tēmas