Skaudrā Latvijas realitāte: bez krievu valodas zināšanām nevar atrast darbu
Pārlapojot simtiem darba sludinājumu, ir skaidrs – bez svešvalodu zināšanām darba meklējumi ir krietni sarežģītāki. Lai gan nav noslēpums, ka dzīvojot Latvijā, vajadzētu prast krievu valodu, to, ka valodas nezināšana ir reāls šķērslis jauniešiem darba meklējumos, šķiet, atskārš tikai retais.
Ieva (vārds mainīts) ir 22 gadus jauna rīdziniece. Meitene ieguvusi bakalaura grādu, studējot sabiedriskās attiecības, un stāsta, ka darba meklējumi pagaidām norit neveiksmīgi.
„Darbu meklēju, jau studējot augstskolā. Tagad, kad tā pabeigta, šis jautājums kļuvis par teju nozīmīgāko manas ikdienas sastāvdaļu. Rīts sākas ar darba sludinājumu pārskati un pieteikšanos atkal jaunām vakancēm. Lai arī esmu bijusi uz desmitiem interviju, tās vienmēr apstājās pie jautājuma – un kā jums ar krievu valodu?”
Vai tiešām latviešiem savā valstī jābūt tik lielām problēmām atrast darbu?
Lai gan darba devējiem krievu valodas zināšanas šķiet pašsaprotamas, ir izaugusi tā paaudze, kas krieviski runā slikti vai nerunā nemaz. Agrāk, kad bērni šo valodu spēja iemācīties, vienkārši rotaļājoties pagalmā ar vienaudžiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, tagad viss ir mainījies. Krievu bērni un jaunieši cenšas runāt latviski, tādējādi pieprot abas valodas, turpretī latviešu bērniem atliek iztikt vien zināšanām, kuras iegūtas skolas solā.
Ieva stāsta, ka būtu pieņemta darbā jau vairākos uzņēmumos, taču, kad atklāj, cik patiesībā elementāras ir viņas krievu valodas zināšanas, darba devējs labāk izvēlas citu kandidātu. „Darba intervijā man pat ir teikts – mēs jūs ņemtu, bet tā krievu valoda. Tāpēc rodas sajūta – Latvijā darbu vieglāk atrast krievu tautības cilvēkiem. Kaut gan es pat nezinu, cik reāli darba vidē šī valoda tiktu pielietota. Protams, būtu nepatīkami, ka savas nezināšanas dēļ, nespētu izpildīt darba pienākumus, tāpēc daļēji saprotu darba devēju prasības, bet vai tiešām, man kā latvietei, būtu jābūt tik lielām problēmām savā valstī atrast darbu citas valsts valodas dēļ?”
Darba devējam jāspēj pamatot, ka šī valoda būs nepieciešama darbā
Valsts darba inspekcijā skaidro, ka katrai darba vietai var būt savas prasības pēc konkrētas svešvalodas zināšanām, ja darba devējs spēj pamatot, ka šī valoda būs nepieciešama darba ikdienā.
„Ir jārēķinās, ka Latvijā dzīvo pietiekami daudz krievvalodīgo, tāpēc valoda tiek izmantota gan ikdienā, gan darbā. Ir bijušas sūdzības no darba meklētājiem par prasību pēc krievu valodas zināšanām darbā, bet to, vai darba devējs šo valodu pieprasa arī gadījumā, ja tā netiek izmantota darba ikdienā, pierādīt ir ļoti grūti, jo reti kad darba devējs paskaidro, ka kāds nav pieņemts darbā valodas nezināšanas dēļ,” skaidro Valsts darba inspekcijas eksperts Aivis Vincevs.
Kamēr tiek piedāvāti papildus bezmaksas kursi latviešu valodas apguvei, krievu valodu bez maksas mācīties nav iespējams. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments informē, ka tiks atvērtas jaunas latviešu valodas apmācību grupas Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, jo tam piešķirti papildus līdzekļi. Kursi tiekot piedāvāti, jo valsts valoda Latvijā ir latviešu, tāpēc katram būtu tā jāzina. Ļoti daudzās valstīs ir prakse, ka cilvēkiem tiek dota iespēja bez papildus līdzekļiem apgūt tās valsts valodu, kurā viņi uzturas, skaidro Rīgas Domes sabiedrisko attiecību koordinatore Dzintra Āboliņa.
