Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 24. un 25. augustā. FOTO. VIDEO
Ir lielie ražas svētki, kad varam mieloties ar jaunās labības maizi, bišu nule savākto medu un nozvejoto lomu: Jelgavā svinēs Piena, Maizes un Medus svētkus, maizi godā cels arī Brīvdabas muzejā un visi, kuri to vēlēsies, paši varēs samalt miltus un no tiem izcept maizes klaipu. Savukārt Carnikavā lielīsies ar nēģu lomiem.
Vasara iet uz beigām, tāpēc Alūksnes latviešu populārās mūzikas zvaigznes sarīkojušas vērienīgu vasaras noslēguma lielkoncertu. Tikmēr vasaras koncertsezona pilnā sparā turpinās Dzintaru koncertzālē, kurā svētdien džeza gardēžus priecēs franču akordeonists Rišārs Galjano. Toties Bruknas muižā uz labdarības koncertu aicina latviešu dziesminieki un grupas, lai varētu savākt līdzekļus Kalna svētību kopienas templim. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – sākot no latviešu vecmeistara Jūlija Federa klasiskajām ainavām un beidzot ar izgāztuvē atrastiem skaistumkopšanas priekšmetiem.
1. Piena, Maizes un Medus svētki Jelgavā
Augusta pēdējā sestdienā, šogad 24. augustā, Jelgavā svin gadskārtējos Piena, Maizes un Medus svētkus, kad to apmeklētājiem tiek piedāvātas daudzas ar medu, pienu un maizi saistītas spēles, atrakcijas, degustācijas, tai skaitā tiek noteikts gada atzītākais Latvijas medus un maize, savukārt maiznieki dižojas ar pasaulē lielākiem maizes ražojumu rekordiem.
Amizantākais svētku notikums ir regate, kurā sacenšas laivas, kuras jelgavnieki izgatavojuši no tukšām piena pakām, lai pārspētu viens otru izdomā un asprātībā.
Svētku galvenās aktivitātes notiks Raiņa parkā un, protams, uz Lielupes, kur jau 11. reizi norisināsies Piena paku laivu regate, kurā piedalīsies vairāki desmitu komandu. Piena paku kuģošanas līdzekļus ir atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību. Dažāda veida motoru, saspiesta gaisa vai citu enerģijas avotu izmantošana nav atļauta. Visas komandas piedalīsies parādes braucienā un sacentīsies dažādās nominācijās: Oriģinālākā laiva, Visatraktīvākā komanda, Saldais krējums, Ātrākā laiva, Treknākais piena plosts, Inovatīvākā laiva un „Pilnīgs sviests”. Šogad laivu būvniecībai izmantotas 40 000 piena paku.
Raiņa parkā svētku svinības sāksies pulksten 10.00 un ilgs līdz trijiem pēcpusdienā. Savukārt no pulksten 15.00 Lielupes promenādē notiks piena paku laivu apskate un prezentācija. Pulksten 16.00 norisināsies Piena paku laivu parādes brauciens pa Lielupi, bet pulksten 19.30 Uzvaras parkā notiks regates uzvarētāju sumināšana, kurā piedalīsies arī grupas „Klaidonis”, „6. jūdze”, „Strawberries with salt” un DJ Jax. Uz noslēguma ceremoniju un koncertu ieeja: Ls 3, skolēniem, studentiem un pensionāriem – Ls 2. Sīkāk internetā: www.jelgava.lv.
Piena paku regate Jelgavā 2012
2. Nēģu svētki Carnikavā
Šogad jau divpadsmito reizi sestdien, 24. augustā, Carnikavā tiks svinēti novada vērienīgākais pasākums – Nēģu svētki. To dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažādās atrakcijās, kā arī sporta un kultūras aktivitātēs visas dienas garumā. Visu dienu darbosies arī tirdziņš „Nēģi dažādām gaumēm”.
No rīta pulksten 10.00 sāksies lielā sportošana – ielu basketbols, pludmales volejbols, zolītes un novusa turnīrs, Ghetto florbols, kā arī ikviens varēs parādīt savu veiklību airēšanas sacensībās.
Atpūtas ielas galā varēs vērot tradicionālo peldlīdzekļu parādi pa Gaujas upi, bet pēc tam visi kopā sagaidīs Nēģu karali, ar kuru kopā pulksten 15.00 sāksies Svētku gājiens uz Carnikavas parka estrādi.
Pēc Svētku gājiena kultūras programmas cienītāji varēs baudīt senioru deju festivālu – koncertuzvedumu „Tacis taisa otro traci”. Koncertu sniegs arī „Hāgenskalna muzikanti”, Valmieras teātra aktieru ansamblis „Žerāri”, šlāgergrupa „Galaktika” un grupa „Musiqq”.
Protams, neizpaliks arī lielā nēģu zupas katla vārīšana un citi nēģu gardumi, nēģu ātrēšanas sacensības un citas atrakcijas. Ap pusnakti notiks Svētku uguņošana, bet pēc tam lustēšanās zaļumballē ar grupu „Galaktika” līdz rītam. Sīkāk internetā: www.carnikava.lv.
Video: Nēģu svētki 2012
3. Zvaigznes tiekas Alūksnē
Alūksnes Pilssalas estrādē sestdien, 24. augustā, pulksten 19.00 notiks vērienīgs Populārās mūzikas un šlāgerfestivāla vasaras sezonas noslēgums - „Zvaigznes tiekas Alūksnē”.
Visa vakara un nakts garumā alūksniešus un pilsētas viesus priecēs Latvijā populāras grupas un izpildītāji – „Kantoris 04”, „Tērvete”, „Dobeles zemessargi”, „Ginc un es”, „Gunārs un Zane”, „Dzelzs vilks”, „Forte”, „Credo”, Heinrihs Kalvītis un O’kartes skatuves dalībnieks Oskars Deigelis. Neizpaliks interesanti konkursi ar daudz saistošām un smeķīgām balvām. Pēc festivāla tiks ierībināta deju grīda, jo DJ Roberts Lejasmeijers aicinās uz balli līdz pat rīta gaismai.
Biļešu cena: Ls 3 („Biļešu servisa” tīklā), pirms pasākuma – Ls 5. Sīkāk internetā: www.aluksne.lv.
Video: Šlāgermūzikas vasaras sezonas noslēguma festivāls Alūksnē
4. Labdarības lielkoncerts Bruknas muižā
Sestdien, 24. augustā, jau otro gadu tiks vērti vārti labdarības akcijas „Uzcel savu baznīcu!” šī gada vērienīgākajam notikumam – lielkoncertam Bruknas muižas dārzā (Bauskas novada Dāviņu pagastā). Jau no četriem pēcpusdienā visi būs mīļi gaidīti muižas pagalmā, kur sev saistošas nodarbes atradīs gan liels, gan mazs pasākuma apmeklētājs.
Pulksten 19.00 skatuves gaismas izgaismos lielkoncerta skatuvi, lai sāktos dvēseliski piepildīts un daudzveidīgs ceļojums mūzikā, kuru šogad apmeklētājiem dāvās mūziķi Raimonds Tiguls, Kristīne Kārkle-Puriņa, Artis Gāga, Kristaps Vanadziņš, Edvīns Ozols un Andris Buiķis, dziesminieks Kārlis Kazāks, dziedātāja Aija Andrejeva, Dūdumu ģimene, Mārtiņš Burke-Burkevics, grupas „Lady’s Sweet”, „Putnu balle”, kā arī liepājnieku apvienība „Willow Farm”.
Daļa šī gada „Uzcel savu baznīcu!” lielkoncerta muzikālā vēstījuma tiks stāstīta etnomūzikas valodā. Komponists Raimonds Tiguls, dziedātāja Kristīne Kārkle-Puriņa, mūziķi Artis Orubs un Staņislavs Judins apmēram pusstundu garajā uzstāšanās laikā klātesošajiem dāvās dažādu tautasdziesmu skanējumu Raimonda Tigula apdarē. Skanēs gan zināmas, gan līdz šim nedzirdētas tautasdziesmu versijas, kā arī komponista oriģinālkompozīcijas. Muzikālā pasaule, kuru tik īpašu izdodas atklāt un radīt komponistam Raimondam Tigulam, noteikti būs izcils ceļš uz šīs akcijas virsmērķi, proti, ceļot baznīcu Bruknas muižā, celt baznīcu katrā mūsos pašā.
Etnomūzikas daudzveidīgo pasauli koncerta apmeklētājiem atklās arī vairākkārtējais Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas laureāts, saksofonists, komponists un aranžētājs Artis Gāga. Koncertā skanēs latviešu tautas dziesmu apdares džeza stilā. Latviešu tautas dziesmu jaunās apdares ir kā turpinājums 2008. gadā iesāktajam projektam, kad iznāca Arta Gāgas mūzikas albums „Tumša nakte, zaļa zāle”, ko augstu novērtēja mūzikas profesionāļi. „Tautas dziesmu melodijas ir tik bagātas, ka piedāvā nebeidzamas iespējas improvizācijai arī džezā, tādēļ tās arvien notur manu interesi par šo skaisto mūzikas materiālu. Es ticu, ka šī mūzika, sakūstot ar Bruknas muižas skaisto apkārtni un lielkoncerta pamatideju, dāvās neaizmirstamu sajūtu gan apmeklētājiem, gan mums pašiem”, par gaidāmo uzstāšanos stāsta Artis Gāga.
Ieeja: Ls 3 – 10. Sīkāk internetā: www.bruknaskopiena.lv.
5. Džeza gardēžiem: franču akordeonista Rišāra Galjano koncerts Dzintaros
Dzintaru koncertzālē svētdien, 25. augustā pulksten 19.00 starptautiskā mūzikas festivāla „Artissimo – Jūrmala” ietvaros uzstāsies Rišārs Galjano, kurš pēc mūzikas kritiķu vērtējuma „ir mainījis akordeona vēstures ceļu”, un viņa ansamblis.
Nenogurdināmais Rišārs Galjano ir dzimis Kannās. Pirmās klavieru un akordeona spēles iemaņas viņš apguva pie sava tēva, bet vēlāk ar izcilību pabeidza Nicas konservatoriju. Jaunībā viņš piedalījās starptautiskos akordeonistu konkursos un kļuva pazīstams kā Baha, Čaikovska un Gēršvina mūzikas interprets. 1973. gadā Galjano apmetās uz dzīvi Parīzē, kur sadarbojās ar tādam franču dziesmas zvaigznēm kā Žaks Brels, Barbara, Seržs Redžanī, Seržs Gensbūrs, Šarls Aznavūrs, Žiljeta Greko, Žoržs Mustaki, Īvs Montāns un Klods Nugaro.
1983. gadā Astors Pjacolla uzaicināja jauno mākslinieku spēlēt bandoneonu teātra „Comedie Francaise” izrādē „Sapnis vasaras naktī” pēc Viljama Šekspīra lugas, kurai Astors Pjacolla bija uzrakstījis oriģinālmūziku. Šī tikšanās kļuva par svarīgāko attīstības posmu Rišāra Galjano karjerā, un viņa draudzība ar Astoru Pjacollu turpinājās līdz pat meistara nāvei 1992. gadā. 1993. gadā Rišārs Galjano saņēma Franču džeza akadēmijas Džango Reinharda balvu un tika nosaukts par gada labāko mūziķi.
Rišārs Galjano ir koncertējis visā pasaulē – spēlējis Parīzē, Romā, Berlīnē, Maskavā, Londonā, Ņujorkā, Sanfrancisko, Monreālā, Buenosairesā, Tokijā... Mākslinieks ir pazīstams arī kā lielisks pedagogs – pēc viņa videokursiem mācās akordeonisti visās pasaules malās.
Biļešu cenas: Ls 5 – 50 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.hbf.lv .
6. Maizes godi Brīvdabas muzejā
Kad sestdien Jelgavā būsiet piedalījušies svētkos, kas bija veltīti arī maizei, svētdien, 25. augustā, jāpošas uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju (Brīvības gatvē 440, Rīgā), kur no pulksten 12.00 līdz 16.00, parādot godu mazajam graudiņam, kas dod spēku lieliem darbiem un dižiem panākumiem, notiks Maizes godi. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar seniem graudu apstrādes paņēmieniem un darba rīkiem. Kārumnieki varēs nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, kas gatavoti no graudiem un miltiem. Ar labības novākšanas laika tradīcijām iepazīstinās arī folkloras kopas.
Turklāt svētku ietvaros apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja ne tikai nobaudīt visdažādāko maizi, bet apgūt arī iejaukšanas un cepšanas prasmes. Varēs iegūt maizes un tās izstrādājumu receptes no visas Latvijas, būs iespēja iepazīt gatavošanas, cepšanas un ēšanas tradīcijas.
25. augustā muzejā norisināsies pasākumi, ekspozīcijas un ekskursijas, kas saistītas gan ar labības audzēšanu un novākšanu, gan ar graudu apstrādi senos laikos un mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Tāpat tiks rādīts, kādus ēdienus un dzērienus tradicionāli gatavoja no graudiem un miltiem. Būs iespēja uzcept savu „štokmaizi”, uzsmērēt sviestmaizi un uzvārīt putru no pašu maltiem miltiem.
Izstaigājot Maizes ceļā iekļautās ēkas un sētas, varēs aplūkot darbarīkus un satikt cilvēkus, kas demonstrēs šo rīku lietošanu un stāstīs par to, kā mūsu senči ir strādājuši, lai iegūtu rupjās spēka maizes kukulīti vai gardo baltās maizes našķi.
* Vecrīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz 14.septembrim ir skatāma Alberta Franciska Pauliņa izstāde „Darbnīcas būšanas”. Gleznotājs no Tukuma Alberts Pauliņš saka: „Es gleznoju to, ko vislabāk pazīstu, to, ar ko es dzīvoju un kas man ir dārgs, savu pasauli caur savām sajūtām.” Savā glezniecībā viņš ir īsts tukumnieks un glezno savu pilsētu no visdažādākajiem skatu punktiem - Tukuma šaurās ieliņas, baznīcas torni un laternas, arī kokus un mākoņus. Ar savu košumu, emocijām, kas raisās uz audekla, tur sastopoties krāsu laukumiem un sākot saspēli, improvizāciju, kas pārtop krāšņos akordos, sonātēs, pat simfonijās, Alberts Pauliņš liek ticēt, ka dzīve ir skaista, tā ir liela balva, un kā pret vērtību, pat lielu brīnumu pret to jāizturas. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .
Jūlija Federa gleznu retrospekcija
* Kuldīgā, Pelču pilī, līdz mēneša beigām var aplūkot Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas, kurā piedalījās 71 dalībnieks no 23 valstīm, noslēguma izstādi. Fotoskolas dalībnieki strādāja sešās meistarklasēs: „Alternatīvas pasaules: Fotogrāfija un konstruētais attēls”, „Naratīva tuvums: cilvēki un vietas”, „Stāstu veidošana – fotožurnālistikas māksla un politika”, „Seko savai pārliecībai: darbs ar medijiem”, „Fotogrāmata: pārkāpjot formas robežas” un „Jauna pieeja autobiogrāfijai”. Kā darbs šajās meistarklasēs veicās, redzam Pelču pilī. Sīkāk internetā: www.issp.lv.
* Mākslas galerijā „Siguldas tornis” (Ausekļa iela 6, Siguldā) līdz 8. septembrim ir atvērta triju mākslinieku paaudžu - cēsnieku darbu izstāde „Ai, tēvu zeme stūru stūriem”. Izstāde ir Jāņa, Pētera un Kristīnes Rozenbergu skatījums uz Latvijas ainavu. Jānis Rozenbergs vecākās paaudzes cēsniekiem ir tuvs un pazīstams, īpaši kā Gaujas gleznotājs, scenogrāfs, skolotājs un leģendārās Cēsu skolnieku rotas cīnītājs 1919. gadā. Pēteris Rozenbergs Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējis Glezniecības nodaļu ar specializāciju - scenogrāfija. Viņš veidojis skatuves ietērpus Valmieras, Liepājas, arī Vīlandes un Grodņas teātru izrādēm, strādājis Rīgas kinostudijā, kur viņa pazīstamākais darbs ir Vara Braslas filmā „Mērnieki laiki”. Savukārt jaunākā dzimtas māksliniece Kristīne ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Lita Krone/LETA
