Eksperti: vismaz līdz Saeimas vēlēšanām Dombrovskim nav konkurentu premjera amatā

Dombrovskis ir visilgāk premjera amatā nostrādājušais valdības vadītājs, pašlaik viņš šajā amatā ir jau 1629 dienas.

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis teica, ka pašlaik Latvijas politikā nav alternatīvas personības Dombrovskim, kurai sabiedrība būtu gatava uzticēties. "Varbūt nākamajās Saeimas vēlēšanās kaut kas mainīsies, bet vismaz līdz šim tā ir bijis," sacīja Freimanis.

Līdzīgu viedokli pauda arī politoloģe un sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka. "Tuvākajā laikā es neparedzu Dombrovska ēras galu. Bet pēc vēlēšanām daudz kas var notikt," viņa atzina.

Freimanis norādīja ‒ tas, ka Dombrovskis premjera amatā atrodas visilgāk no visiem līdzšinējiem jaunāko laiku Latvijas ministru prezidentiem, ir noticis apstākļu sakritības dēļ. "Es nedomāju, ka politiķa ilgstoša atrašanās vienā amatā liecina par būtiskām kvalitatīvām pārmaiņām sabiedrībā vai politiskajā kultūrā. Tā ir dažādu apstākļu sakritība, kas padarīja Dombrovski par to, kas viņš ir. Viņš ir visilglaicīgākais Latvijas otrās neatkarības laikā pie varas esošais premjers un nekas vairāk. Es domāju, ka tas ir apstākļu kopums, kas radījis šo fenomenu," viņš teica.

Pēc Freimaņa paustā, Dombrovska panākumu atslēga slēpjas gan viņa rakstura iezīmēs, gan arī izvēlētajā rīcības modelī pēc stāšanās amatā, jo īpaši apstākļos, kad Latvijā un pasaulē bija dziļa ekonomiskā krīze. "Dombrovskis teica, ka vara bija nomesta zemē un neviens to negribēja, bet "Vienotība" un viņš bija gatavs to uzņemties. Tā bija spēcīga metafora un reizē arī taisnība. Politiskā krīze, kas bija arī varas mazspēja, kura sakrita kopā ar "Parex" bankas krahu un visām lietām, kas krita uz viņa priekšteča Godmaņa valdīšanas laiku, faktiski bija varas sairums. Rīcībspēja bija ļoti ierobežota, neizbēgami bija jāpieņem ļoti nepopulāri lēmumi," skaidroja sociologs, piebilstot, ka Dombrovskis atnāca nevis kā sarežģītu kompromisu vai aizkulišu spēlēs izvirzīta persona, bet gan no visai elitāras vides ‒ Eiropas Parlamenta, kas noteikti viņam nāca par labu. "Vismaz sabiedriskajā domā tam bija milzīgs pluss," viņš piebilda.

"Latvijas faktu" vadītājs norādīja, ka pēc politiskā temperamenta Dombrovskis vairāk ir flegmatiķis un tas krīzes laikā neticami labi ir iedarbojies uz sabiedrisko domu. Dombrovski ir grūti izsist no līdzsvara vai piespiest sākt kliegt, viņa ķermeņa un verbālā valoda gandrīz vienmēr ir vienā emocionālajā toņkārtā, lai kas notiktu un par ko runātu. Freimanis uzsvēra, ka tas iedarbojas maģiski nomierinoši, zināmā mērā tā ir politiskā psihoterapija. Tajā pašā laikā Dombrovskis konsekventi izvēlējies vienu rīcības modeli, kam pakļauta visa politika.

Politologs atzina, ka arī ar starptautiskajiem aizdevējiem visu laiku bijusi gatavība sadarboties, sekot ieteikumiem un prasībām, kas sabiedrībai nepatika, bet tam nesekoja lieli un skaļi protesti.

Savukārt Kažoka Dombrovska ilgo atrašanos premjera amatā sauc par atzīmēšanas vērtu fenomenu un izcilu rādītāju Latvijas politikā.

"Manuprāt, tas ir īpašas atzīmēšanas vērts fenomens. Galu galā ne tik sen bija tie laiki, kad valdības mainījās ar intensitāti aptuveni reizi gadā. Četri ar pusi gadi amatā uz nesenās Latvijas politiskās prakses fona ir izcils rādītājs. Turklāt grūti prognozēt, cik ilgi Dombrovskis amatā vēl paliks, ņemot vērā, ka Igaunijas premjers amatā jau ir astoņus ar pusi gadus un īsti nav pazīmju, ka viņš amatu varētu atstāt," pauda eksperte.

Politoloģe sprieda, ka premjers negaidīti kļuva par cilvēku, kuram Latvijas sabiedrība bija gatava uzticēties, neskatoties uz smagajiem lēmumiem, kurus viņš četrarpus gadu laikā pieņēma. "Manuprāt, šādu pavērsienu Latvijas politiskajā kultūrā izskaidro notikumi 2009.gadā, kad Valdis Dombrovskis negaidīti izrādījās cilvēks, kuram Latvijas sabiedrība bija gatava uzticēties. Un, neskatoties uz tiem ārkārtīgi smagajiem lēmumiem, kas tobrīd tika pieņemti, viņš spēja saglabāt premjeram salīdzinoši augstu reitingu un uz kādu laiku Latvijas politikā kļuva teju neaizvietojams," skaidroja Kažoka, piebilstot, ka, arī krīzei beidzoties, citas partijas nevarēja piedāvāt Dombrovskim cienījamu alternatīvu.

Viņa pieļāva, ka Dombrovskim ir visas iespējas vadīt valdību arī pēc nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ja vien politikā neparādīsies spilgta alternatīva. Politoloģe arī piebilda, ka Latvijas partijās jauni līderi, kuri varētu radīt alternatīvu Dombrovskim premjera amatā, aug ļoti lēni.

Dombrovskis vada jau trešo valdību pēc kārtas un ir šajā amatā kopš 2009.gada 12.marta ‒ 1629 dienas. Otrs visilgāk šo amatu ieņēmušais ir Ivars Godmanis, kurš gan valdību vadīja divreiz ‒ no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam un no 2007.gada 20.decembra līdz 2009.gada 12.martam.

BNS