Premjers kritizē izglītības ministru: esot nopietnas šaubas par kompetenci

Ja finanšu ministrs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj pamatot savu redzējumu un visiem valdības locekļiem lielākā daļa valdības sēdes ir jāvelta, lai iedziļinātos vienas ministrijas problēmās, premjers bija vēl kritiskāks, paužot bažas par ministra kompetenci un nespēju koleģiāli strādāt.

Premjers pēc valdības sēdes pauda neizpratni par ministra izteikumiem, kas mainījušies dažu stundu laikā. Proti, ja sākotnēji ministrs runājis par sešu miljonu latu iztrūkumu, vēlāk no ministra izteikumiem varējis noprast, ka iztrūkuma nav un no prasītās summas varētu finansēt dažādas ministrijas vajadzības, kas iepriekš nav bijušas pieteiktas.

"Tādu pieeju mēs nevaram atbalstīt, tas rada zināmas šaubas par ministra kompetenci un spēju koleģiāli strādāt. Jāatzīst, ka neviens ministrs šādu ministra pieeju neatbalstīja, tas ir, konkrēta vienas ministrijas vai viena ministra problēmu," sacīja valdības vadītājs.

Premjers gan nekomentēja, vai tiks meklēts jauns izglītības un zinātnes ministra aizvietotājs. "Pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka tiešam ir nopietnas šaubas gan par ministra kompetenci, gan par ministra spēju strādāt komandā. Zināmas bažas par ministru tiešām ir," atzina premjers.

Premjeram nav izprotams, kā ministrija valdības sēdē pusstundu pirms beigām piesaka jaunas idejas, kam nepieciešams finansējums, un rosina tās finansēt no it kā iztrūkstošajiem sešiem miljoniem latu paredzētajiem līdzekļiem.

Finanšu ministrs ir neizpratnē, kāpēc IZM problēmas sagādā, piemēram, skolēnu skaita noteikšana valstī. Viņaprāt, ir traģiski, ja ministrija to nespēj izdarīt tik mazā valstī, kāda ir Latvija. Esot finanšu ministra amatā, Vilks neatceras, ka kādreiz būtu tāda situācija ar IZM, kāda tā ir patlaban. Viņaprāt, šī ministrija ir ļoti novājināta un tas mazina Latvijas spēju virzīties uz ekonomisko izrāvienu. Ja Izglītības un zinātnes ministrija neesot gatava saskaitīt skolēnus valstī, tad esot jādomā par to, vai ministriju kādam pievienot vai lai pati Finanšu ministrija gatavo aprēķinus.

"Jādomā būtiskāki risinājumi, nevar tik daudz laika aizņemt vienas ministrijas nespēja pamatot savu redzējumu. Šis jautājums ir pacēlies nebijušos augstumos," pauda ministrs.

Viņš uzsvēra, ka ministrijai finansējums netiek ņemts nost, bet gan pielikts klāt, bet vienlaikus pašai ministrijai ar reformām "ir, kā ir". Viņš uzskata, ka ir absurds, ja visiem Ministru kabineta locekļiem ir ilgstoši jāiedziļinās vienas ministrijas problēmās, kamēr ar citām ministrijām sadarbība budžeta izstrādes laikā ir ļoti laba.

Vaicāts, vai, viņaprāt, būtu jāmaina izglītības un zinātnes ministrs, Vilks norādīja, ka nav valdības vadītājs, taču tas ir strupceļš, ja valdības sēdē lielāko daļu laika aizņem vienas ministrijas kaprīzes un stūrgalvība.

"Ir sen zināms, ka tad, kad argumenti beidzas, sākas personiski uzbrukumi," saistībā ar premjera pārmetumiem aģentūrai LETA sacīja izglītības un zinātnes ministrs.