Politoloģe: premjers amatā noturējies, jo nav pieļāvis nevienu būtisku kļūdu
Politiķe Žanete Ozoliņa nosauc vairākus iemeslus, kuri ļāvuši premjeram Valdim Dombrovskim tik ilgi saglabāt amatu. Viens no tiem - ka valstī ir bijusi slikta ekonomiskā situācija, un šādos apstākļos oponentiem nav šķitis pievilcīgi šūpot valdību, lai paši tiktu klāt naudai un resursiem.
Politika
2013. gada 29. augusts, 10:09

Politoloģe: premjers amatā noturējies, jo nav pieļāvis nevienu būtisku kļūdu

Jauns.lv

Premjerministram Valdim Dombrovskim (V) tik ilgi valdības vadītāja amatā ir palīdzējuši noturēties vairāki faktori, un viens no tiem ir tas, ka viņš šo gadu laikā nav pieļāvis nevienu būtisku kļūdu, uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

"Ja paskatās uz visu šo laika periodu, viņš patiesībā nav pieļāvis nevienu ļoti būtisku kļūdu, par kuru oponenti varētu viņu ilgstoši un smagi sist. Lēmumi bijuši nepopulāri, bet ikviens saprata, ka šādi lēmumi attiecīgajā brīdī ir jāpieņem," sacīja Ozoliņa.

Viņa gan uzskata, ka tam, kāpēc Dombrovskis tik ilgi ir noturējies amatā, ir vēl vairāki citi iemesli un tas ir saistīts arī ar valsts ekonomisko situāciju. Ja valstī ekonomiskā situācija ir laba, ir daudz naudas un resursu, tad ir daudz gribētāju, kas vēlas nokļūt pie šiem resursiem. Šādā gadījumā notiek cīņa par varu, lai tiktu klāt resursiem, notiek valdības "plosīšana", kas noved pie kārtējās valdības maiņas. Savukārt Dombrovskim pie varas ļāvusi noturēties ekonomiskā situācija - proti, ja valstī ir ekonomiskā krīze un nemitīgi ir jāpieņem sabiedrībā nepopulāri lēmumi, neviens šajā laikā par premjeru īsti nevēlas būt. "Viņam vara tika uzdāvināta, lai citi tikmēr varētu gatavoties tam periodam, kad valstī vairs nebūs resursu trūkuma," sacīja eksperte.

Tomēr arī laikā, kamēr bija jāpieņem nepopulāri lēmumi, bez premjera virzienā veltītas kritikas neiztika. Politikas eksperte gan šo kritiku raksturoja kā salīdzinoši saudzīgu. Turklāt Dombrovska veiksme esot bijis tas, ka viņš vadīja valdību gan laikā, kad notika lejupslīde, gan laikā, kad tā bija jāaptur un jāpanāk ekonomiskā izaugsme. Līdz ar to pret viņu vērstajai kritikai pretī bija argumenti, ko pamatoja makroekonomiskie dati. "Kritika Dombrovski spēcīgi neskar, tā vairāk tiek uztverta kā opozīcijas kritika, kas pienākas opozīcijai kā tādai. Būtu dīvaini, ka opozīcija uzvestos citādāk," noteica politoloģe.

Viņa arī prognozē, ka līdz nākamās Saeimas vēlēšanām valdības maiņa nenotiks, jo nevienam nav izdevīgi, ka tik īsu laiku pirms vēlēšanām atkal sākas politiskās cīņas par varu - no tā neviens nebūšot ieguvējs. Tomēr pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām varētu aktivizēties tie, kas vēlas nokļūt pie varas un dalīt resursus. Ozoliņa pašreizējo laiku, kad Dombrovskis ir valdības vadītājs, salīdzināja ar svētkiem, kam pagaidām nav zināms iznākums - vai tās būs paģiras, vai arī pēc vēlēšanām nākamruden svētki turpināsies, vai arī sāksies darbs, kur dažādi politiskie spēki būs ar mieru sadarboties valsts attīstības labā.

Dombrovskis premjera amatā ir kopš 2009.gada 12.marta un ir ilglaicīgākais premjers Latvijas vēsturē. Turklāt šajā amatā viņš ir trešo termiņu pēc kārtas. Rīt, 30.augustā, Dombrovkis valdību būs vadījis jau 1632 dienas pēc kārtas. Iepriekšējais "rekordists" šajā ziņā bija Ivars Godmanis, kurš gan esot Ministru padomes priekšsēdētājs laikā no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam, gan vadot valdību no 2007.gada 20.decembra līdz 2009.gada 12.martam, amatā arī bija 1632 dienas. Pēc rītdienas Dombrovskis būs uzstādījis jaunu rekordu.

LETA/ Foto: Ieva Čīka/ LETA