„Zelta viļņa” nominanti: reportieri, kas palīdz dzīvot Latvijā

LTV1 raidījuma „De facto” žurnālists, ziņu raidījuma „Panorāma” vadītājs, reportieris ar 10 gadu pieredzi televīzijā Jānis Geste ik nedēļu raidījumā „De facto” atklāj daudzas sociāli un politiski nozīmīgas problēmas valstī. Viņam patīk meklēt, izzināt un pastāstīt notikumus, par kuriem daudzi noklusē...

Kā Jānis apstiprina, tad pārsvarā viņa darbi nav vienā dienā apkopojami, tā kā „De facto” ir iknedēļas raidījums, tad arī iegūto informāciju viņi nodod skatītājiem svētdienas vakaros. „Ar dažiem projektiem tiek strādāts mēnešiem ilgi, tiklīdz ir kāds jaunums konkrētajā lietā, tad atkal ziņojam par to skatītājiem,” stāsta Jānis. Viens no apjomīgākajiem ziņu sižetiem, par kuru Jānis ir pelnījis uzslavas, ir „Kupravas neesošā rūpnīca” – stāsts par vairāk nekā pusmiljonu latu ES fondu atbalstu saņēmušo māla granulu ražotni „Lateast” Kupravā. Pēc sižeta un turpmākiem pētījumiem tika lemts, ka uzņēmumam visa nauda jāatmaksā. Tāpat tika konstatēti arī pārkāpumi LIAA amatpersonu rīcībā, tās saņēma disciplinārsodus. „Vairāku mēnešu garumā sekojām līdzi, kā notikumi attīstās, atrodot jaunus pavērsienus un skaidrojumus,” stāsta Jānis. Darbs ir aizraujošs, bet neiztikt arī bez incidentiem, un saprotams, ka nelabvēļi un krāpnieki vismazāk vēlas, lai viņu nelietīgos stāstus atklāj televīzijā. Tāpat Jānis Geste atklājis sabiedrībai ziņu par Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā apsūdzētā Lisenko strīdu ar kādu Skrīveru iedzīvotāju Jekaterinu Reidzāni, kura spiesta maksāt parādus Lisenko vietā. Jau sižeta veidošanas laikā Lisenko mēģināja ietekmēt raidījuma saturu, draudot – ja sižets nebūs viņam labvēlīgs, sieviete nonāks uz ielas.

Atzinība jāizsaka arī visai „De facto” komandai par projektu „smsSOS”, kas ne tikai panāca, ka paši ātro kredītu izsniedzēji sāka kampaņas par atbildīgu aizņemšanos un ierobežoja kredītu izsniegšanu naktīs un personām līdz 21 gada vecumam, kā arī panāca, ka tiek virzītas konkrētas izmaiņas likumdošanā. „Arī pie šī projekta tika strādāts krietni pirms tā parādīšanas ekrānā. Tika skatīti arī citu valstu piemēri, tad rādījām un sniedzām risinājumus. Prieks, ka tas tiek arī sadzirdēts!” atzīst Jānis.

Jānis Geste LTV redzams gan „Panorāmas” vadītāja lomā, gan raidījumā „De facto”, kas jau septembrī atgriezīsies TV ekrānos. Taču brīvajā laikā TV žurnālists galvu izvēdina tenisa kortos.

Kā jau dinamiskā darba procesā, nemitīgi nepieciešams atsvaidzināt gan esošās valodu zināšanas, gan uzzināt jaunas lietas. Jānis zināšanas paplašina, lasot grāmatas un daloties pieredzē ar citiem kolēģiem internetā. „Man ir jau izveidojies draugu loks ar žurnālistiem no citām valstīm, un ik palaikam mēs apmaināmies ar pieredzi, tērzējot internetā. Skatos, ko viņi ir padarījuši. Manī visu laiku sēž iekšā vēlme izzināt, bet tā vajadzētu būt ikvienam, kurš strādā šajā profesijā,” secina Jānis.

Viņš allaž ziņo par aktuāliem notikumiem, kā arī diezgan sarežģītām, apjomīgām lietām. Viņš atzīst, ka visspilgtāk atmiņā palicis tas laiks, kad kā reportieris gatavojis sižetus par ekonomisko krīzi valstī un „Parex” bankas glābšanu. „Tajā laikā garas nakts stundas tika pavadītas, gaidot ministru lēmumus. Man patika tas laiks tādēļ, ka tad varēja gūt tik ļoti šajā profesijā nepieciešamo rūdījumu, kad lēmumi mainās ik pa stundām. Nevarēja atļauties ieslīgt rutīnā. Tad bija dinamisks darba process, kas bieži tagad reportieriem pietrūkst,” domā Jānis.

Viņš kā reportieris ir ceļojis arī daudzviet ārpus Latvijas. Ja izdodas, tad pilsētu, kurā ieceļojis, cenšas apskatīties vismaz naktī, ja nē, tad atzīmē uz kartes, ka tur pabijis. Tālākās vietas, kur viņš devies, bija Ziemeļamerika un Libērija. „Tā ir interesanta reportiera darba sadaļa. Lai gan parasti ceļošana ir intensīvos un ierobežotos laika rāmjos, cenšos arī nedaudz no pašas valsts ko redzēt,” teic TV žurnālists, kurš savu darbu dara ar prieku un novērtē, ka viņam uztic interesantus un aizraujošus projektus.

Jānis Geste sola, ka arī jaunajā „De facto” sezonā viņš tiksies ar skatītājiem, turpinās atmaskot krāpniekus, pētīt darījumus un šķetināt interesantas lietas.

Kristīne joprojām visspilgtāk atceras darba braucienu uz Āfriku. „Parasti visspilgtāk atmiņā paliek jaunākie projekti, man tā noteikti ir dokumentālā filma par Āfriku. Tas bija spilgts un atmiņā paliekošs notikums, jo viss notika tik neprognozējami – saslima operators, pēdējā brīdī saņēmām vīzas, pats ceļojums bija raibs... Bet tādam – neprognozējamam – jau arī ir jābūt žurnālista darbam, jābūt gatavam uz visu. Savukārt profesionāls izaicinājums bija projekts „ES un mēs”, jo cilvēciskos stāstus pastāstīt un parādīt vienmēr ir vieglāk nekā politiskās norises. Pateicīga esmu savai redakcijai, jo viņi dod iespēju pārbaudīt sevi, iziet ārpus ikdienas sižetiem, un tas viss dara manu pieredzi bagātīgāku,” priecājas Kristīne. Viņas darbi ir augstu novērtēti, tāpēc Kristīne apzinās, ka nākamgad ir jāparāda jaunas šķautnes un jauni darbi. Viens no plānotajiem projektiem, kuru Kristīne veido, ir vēsturiska filma par pāreju uz eiro.

Ziņu reportiera darbs ir ļoti straujš, jāspēj izsekot līdzi jaunumiem un reaģēt uz tiem. Kristīne joprojām turpina uzkrāt zināšanas, gan studējot Rīgas biznesa skolā – maģistra studijas biznesa vadībā, gan lasot grāmatas. „Cenšos daudz lasīt grāmatas, arī daiļliteratūru. Pēdējās grāmatas, ko izlasīju bija par arābiem, viņu dzīvi. Bija interesanti, iepatikās.  Žurnālistiem pastāv risks, ka var sākt kļūt aizspriedumains, tāpēc mums ir daudz jālasa, jāpaplašina redzesloks, sevišķi par tādām tautām un kultūrām, ar kurām ikdienā nesaskaramies,” teic Kristīne. Ja viņai piedāvātu veidot filmu par Latviju, tad tā varētu būt filma vai nu par okupācijas laiku, līdzīgi filmai „Baiga vasara”, vai par zemnieku dzīvi, līdzīgi kā filmā „Rūdolfa mantojums”. „Izvēlētos starp šiem diviem – parādīt skaistumu, kas tika laupīts, vai to, ko mums nodarīja pāri. Vēl šajā vasarā daudz ceļoju pa Latvijas muižām un uzzināju dažādus stāstus. Arī par tām varētu izveidot interesantu filmu, par laiku, kad baroni brauca un muižas būvēja, un to, kā zemnieki aiz naida pret vāciešiem iznīcināja muižu skaistumu. Iespējas, no kā izvēlēties, noteikti ir,” secina Kristīne.

Kristīne savu nākotni neieliek rāmjos, viņa varētu turpināt darbu televīzijā, bet tikpat labi varētu būt laba darbiniece arī citās jomās. „Es sevi neielieku rāmjos. Es varētu būt arī biznesmene. Tas nebūtu tālu no mana bērnības sapņa par pārdevēju – tanti, kura visu kontrolē, saņem un izdod naudu, izsit čeku. Mani interesē lietas par un ap tirdzniecību un cipariem, tad jau redzēs, kurp mani ceļi aizvedīs. Es vienmēr palieku atvērta iespējām,” noteic smaidīgā ziņu reportiere Kristīne Žilde.

Kristīnes Žildes sižeti

TV kanāla PBK reportiere Tatjana Kovaļenko jau desmit gadus ziņo par jaunākajiem un saistošākajiem notikumiem kultūras un mākslas dzīvē.

Tatjanas veidotie sižeti atspoguļo kultūras dzīves norises un stāsta par Latvijas kultūras personībām. Kā šī gada būtiskākais notikums Latvijā viennozīmīgi bija Vispārējie dziesmu un deju svētki. Par godu šiem svētkiem Tatjana veidoja sižetus par svētku vēsturi, pētīja to gaitu un nozīmi mūsu kultūrā, kā arī, pieminot Latvijas kinodokumentālista Herca Franka aiziešanu mūžībā, tika atrasts savulaik trīsgadīgais zēns no Franka slavenās filmas „Par 10 minūtēm vecāks”, kuru filmēja Juris Podnieks. Tāpat viņa atainoja citus pasaules notikumus, kuros pieminēti latviešu mākslinieki vai teiksmu varoņi. Tas vien pierāda, ka Tatjanas devums sabiedrībai ir dziļš un bagātīgs. Viņa spēj labāko un vērtīgāko mūsu kultūras daļu parādīt televīzijā interesanti un izzinoši.

Tatjanai patīk vērot cilvēkus, un, ja būtu iespējams uzņemt filmu, viņa to veidotu par mūsdienām. „Vēlētos filmā atainot vienu dienu cilvēka dzīvē. Kā viņš to pavada, kā dzīvo, ko dara. To ļoti vēlētos,” teic Tatjana. Arī nākotnē viņa ir domājusi, ka vēlētos ne vien veidot ziņu sižetus, bet daudz plašākus stāstus par cilvēkiem. Sevišķi par rīdziniekiem. Arī Tatjana ir uzaugusi un dzīvojusi Rīgā, tādēļ viņa vēlētos izveidot stāstu par nācijām, kuras dzīvo vienā pilsētā. „Vēlētos parādīt cilvēku attiecības, kā tik dažādas tautas sadzīvo vienā pilsētā. Mums apkārt ir tik daudz stāstu...” aizdomājasTatjana.

Reportieres lielākais hobijs ir rakstīšana un ēst gatavošana. Ja viņa nebūtu reportiere, noteikti būtu rakstniece vai dramaturģe, vai pat pavāre. Tatjana ir iecienījusi Vidusjūras valstu virtuvi, tomēr savus ģimenes locekļus lutina ar visdažādākajiem ēdieniem. „Es labprāt pati gatavoju, lasu žurnālus par ēdienu gatavošanu. Tas mani patiešām interesē un aizrauj,” atzīst Tatjana, kura nesen atvaļinājumu kopā ar ģimeni baudīja vienā no Vidusjūras valstīm – Itālijā.

Tatjanas Kovaļenko sižeti

Esmu par Jāni Gesti. Tas, ka viņš „rok”, tas ir pilnīgi skaidrs. Man ir tāda sajūta, ka viņam var uzticēties, viņam ir liela pieredze, un tas ir ļoti būtiski šajā profesijā. Protams, arī harizma viņam ir!

Par TV skatītāju balvu balso šeit:  http://www.zeltavilnis.lv