Tieslietu ministrija: centrālcietumā negodīgi nodarbināti ieslodzītie

Kā atzina tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone, audita rezultātā tika iegūti apliecinājumi, ka Centrālcietuma administrācija nodarbināja ieslodzītos palīgkorpusa demontēšanā, būvgružu un metāllūžņu izvešanā, bet ieslodzītajiem par to netika samaksāta atlīdzība. Bez tam notiesātās personas faktiski tika nodarbinātas vairāk, nekā norādīts oficiālajās darba laika uzskaites tabelēs.

Līdz ar to pamatoti izrādījās vairāki Saeimas deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) iesniegumā tieslietu ministram Bordānam minētie fakti par pretlikumībām cietumā.

Pats Seržants šodien aģentūrai LETA klāstīja, ka TM auditā arī aprēķināts ar Centrālcietuma administrācijas amatpersonu prettiesisko rīcību nodarīto zaudējumu apmērs - 54 538 lati.

Kā atzina Ādamsone, ņemot vērā audita secinājumus, TM ir nosūtījusi iegūto informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lūdzot izvērtēt, vai Rīgas Centrālcietuma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) atbildīgo amatpersonu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Seržants, kurš šā gada ziemā vērsās TM ar iesniegumu par, iespējams, prettiesiskām darbībām Rīgas Centrālcietumā, uzskata, - pārbaudē konstatētie fakti nozīmē, ka "Latvijas cietumos ieslodzīto darbs netika izmantots, lai viņus pāraudzinātu vai dotu iespēju nedaudz nopelnīt [..], bet lai uz viņu rēķina "papildinātu" citas kabatas". Pēc deputāta domām, "no ieslodzītā, kurš brīvībā atgriežas ar apziņu, ka ilgus gadus cietumā viņš ir apzagts, neko citu kā agresiju sabiedrība sagaidīt nevar".

Ādamsone gan aģentūrai LETA uzsvēra, ka "pašlaik konstatētie pārkāpumi Rīgas Centrālcietumā nav attiecināmi uz visām Latvijas ieslodzījumu vietām."

LETA jau ziņoja, ka šā gada ziemā, pamatojoties uz kāda ieslodzītā atsūtītām elektroniskā pasta vēstulēm, Seržantam radās bažas, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši paši ieslodzītie. Par šīm bažām Seržants informēja Bordānu.

IeVP toreizējais priekšnieks Visvaldis Puķīte paziņoja, ka Seržants izplata apmelojošu informāciju par Rīgas Centrālcietumu, lai vienkārši spodrinātu savu tēlu sabiedrības acīs. Puķīte kategoriski noliedza, ka Centrālcietuma administrācija būtu maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši paši ieslodzītie.

Pavasarī Seržants tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp KNAB, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tiesībsargam Jurim Jansonam, nodeva jaunu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas ieslodzījuma vietās. Arī šajā gadījumā bija bažas par to, ka ieslodzītie bez samaksas tiek nodarbināti projektos, par kuru īstenošanu oficiāli naudu saņem iepirkumu konkursos uzvarējuši privātuzņēmumi.

Drīz pēc tam KNAB, pamatojoties uz Seržanta iesniegumu, sāka pārbaudi.

Mēnesi vēlāk tieslietu ministrs Bordāns ierosināja disciplinārlietu pret IeVP priekšnieku Puķīti un uz izmeklēšanas laiku atstādināja Puķīti no amata pienākumu pildīšanas. Disciplinārlieta bija saistīta ar publisko iepirkumu jomu. "Ieslodzījuma vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā," toreiz norādīja TM.

Pats Puķīte skaidroja, ka disciplinārlietas pamatā esot nodomu protokols, kas pērn vasarā ticis noslēgts ar kādu uzņēmumu. No Puķītes teiktā bija noprotams, ka šis nodomu protokols bijis saistīts ar ieslodzījuma vietu infrastruktūras, tostarp Olaines cietuma, attīstības plāniem nākotnē.

Jūnija beigās, kad disciplinārlietas izmeklēšana tika pabeigta, Bordāns nolēma sodīt Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta. Atsevišķi disciplinārlietas materiāli arī tika nosūtīti KNAB.

Jūlija vidū valdība Puķītes vietā IeVP priekšnieka amatā apstiprināja Ilonu Spuri, kura iepriekš bija IeVP Resocializācijas dienesta priekšniece.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA