Atzīmēs "Vella kalpu" un citu izcilu latviešu filmu režisora Aleksandra Leimaņa simtgadi

Kino un teātra režisora, skatuves mākslas pedagoga Aleksandra Leimaņa (1913. – 1990.) simtgadei veltītie pasākumi noritēs kinoteātrī „Splendid Palace” un Rīgas Kino muzejā.

Kinoteātra „Splendid Palace” foajē un Versaļas zālē no 12. līdz 22.septembrim būs atvērta fotoizstāde „Sapņot kopā ar Aleksandru Leimani” - par režisora dzīvi, darbu un nerealizētām iecerēm,

Aleksandra Leimaņa atdusas vietā Rīgas Meža kapos viņa dzimšanas dienā 17. septembrī pulksten 16.00 notiks piemiņas brīdis, bet pulksten 10.00 „Splendid Palace” lielajā zālē – režisora simtgades sarīkojums „Uzklausi tikai to, ko pieņem tava sirds!”, piedaloties režisora audzēkņiem, kolēģiem un ģimenes locekļiem. Sarīkojumu vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš.

Savukārt Rīgas Kino muzejā 19., 20. un 21. septembrī notiks Leimaņa filmu skates: 19. septembrī pulksten 18.00 – „Cielaviņas armija”, 20. septembrī pulksten 18.00 – „„Tobago” maina kursu" un 21. septembrī pulksten 14.00 – „Vella kalpi”. Pēc katras filmas papildpiedāvājums - dokumentālā filma „Aleksandrs Leimanis” no cikla „Kinogadsimts Latvijā”.

Teātra un kino režisors un aktieris, skatuves mākslas pedagogs Aleksandrs Leimanis dzimis latviešu zemnieku ģimenē Smoļenskā (Krievija), beidzis Valsts Teātra mākslas institūtu Maskavā, strādājis Krievijas teātros, bet no 1944. gada – Latvijā. Bijis režisors Dailes, Jaunatnes, Jelgavas, Muzikālās komēdijas un citos teātros, no 1948. gada pedagogs Latvijas Teātra institūtā, vēlāk - Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā. No 1954. gada strādājis Rīgas kinostudijā kā filmu dublāžas režisors, vēlāk – režisors inscenētājs, pilnmetrāžas kino debitējot ar visā PSRS ļoti populāro piedzīvojumu filmu „Cielaviņas armija” (1964.).

Latvijas kultūras atmiņā Aleksandrs Leimanis nezūdoši ierakstīts ar filmu diloģiju „Vella kalpi” (1970.) un „Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972.). Filmas „Vella kalpi” rekords – 922,6 tūkstoši skatītāju Latvijas kinoteātros – nav pārspēts. Par „Vella kalpu” analogu Latvijas teātra vēsturē var uzskatīt Leimaņa iestudētās izrādes „Hodža Nasredins” (1945.) un „Sendienās” (1946.) Dailes teātrī – šīs priekpilnās muzikālās  izrādes spēja izraut skatītāju no visai drūmās pēckara gadu padomju realitātes, par to saņemot pretī pateicīgās auditorijas mīlestību, izrādēm pakāpeniski kļūstot par leģendu.

Aleksandrs Leimanis arī filmējies vairākās epizodiskās lomās tādās filmā kā „Kapteiņa Enriko pulkstenis”, „Vella kalpi Vella dzirnavās”, „Teātris”, „Nepabeigtās vakariņas” un „Gaidiet „Džonu Graftonu””.